- 27.5.17 11:56
- Hm, esmu apmulsis. Kā senie latvieši saukuši mēnešreizes? Vajadzētu būt taču, ka dainojuši par tām ar', ne?
- 8 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 27.5.17 12:17
-
mēnešziedi nav minēti?
- Atbildēt
- 27.5.17 12:25
-
Neatrodu. Tas arī izklausās tāds diezgan samākslots veidojums. Bet te http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejum
i/menesz.htm atrodamie kaķa/kaķu bērni ir interesants virziens. - Atbildēt
- 27.5.17 12:39
-
Teic rozītes ravējot.
- Atbildēt
- 27.5.17 12:46
-
vau, tātad "māsiņ brāļa līgaviņa slēpj godiņu kā varēja" nozīmē, ka sastāsta džekiem par mēnešreizēm!
- Atbildēt
- 27.5.17 13:12
-
mhm, ka māsa nevainīga un vispār šobrīd menstruē, tāpēc, lai tautiņas iet "līgaviņas meklēt" kaut kur citur. Tur seksuālā vardarbība vairāk (tas pats, kas sējbrālītikaņepītes, lai māsa var vnk brutāli noslēpties); atkarībā no pārējā panta, protams, var būt arī vnk par darba tikumu un darba tikuma trūkumu (vispārīgā slinkuma dēļ, vai arī mēnešreižu vājuma dēļ).
- Atbildēt
- 27.5.17 13:15
-
es līdz šim biju sapratusi tikai par darba tikumu, lai gan arī jau šausminājos
- Atbildēt
- 27.5.17 15:15
-
P.šmita buramvārdos vai ticējumos ir ļoti daudz par mēnešziediem
- Atbildēt
- 27.5.17 15:26
-
1072a. No asajiem ašķiem savāra tēju un to dzer, kad mēneš-
starpas nostājas, sevišķi no saaukstēšanās.
/Etn. I, 1891. 109. Jaunsesava. - Atbildēt