tad jau Jūrmalā redzētā autokolonna ar signāliem gādāja prezidentu mājup. Nekā traka nebija, mašīnām apstāties nevajadzēja, gājējiem ar seju putekļos nebija jākrīt. Visas neērtības - braukt visu ievērotam un domās nolamātam par vipendroniem - tika Viņam.

Nē.

T.i. ne Tev vienam tā šķiet. Man liekas, ka amatpersonu izrādīšanās mūsu valstī bieži vien ir neadekvāta un pārspīlēta.

Es saprotu arī īsas atbildes uz vienkāršiem jautājumiem, nekāda vaina (lai gan mūsdienās retums). Es gan nedomāju, ka tā ir "izrādīšanās", tā drīzāk ir totāla normalitātes sajūta un "mums pienākas" pārliecība.

Aha. Labi. Man negribējās tikt pārprastai, drošs paliek drošs.
Nezinu, man grūti saprast, kā cilvēki, kas ilgi - lielāko daļu mūža - dzīvojuši tādos pašos apstākļos kā vairums, bet tad piepeši kļuvuši par amatpersonām tik viegli pieņem, ka viņiem tā vienkārši "pienākas" tas, ko vairums valsts iedzīvotāju nevarēs atļauties nekad visa sava mūža laikā. Man tā šķiet tāda bērnišķīga lieta - "re, kā es tagad varu atļauties limuzīnā ar bākugunīm izvizināties!" Iespējams, tas ir neapzināti; bet nu tomēr es vēlētos redzēt mūsu valsts priekšgalā cilvēkus, kas spētu izvērtēt un atšķirt nepieciešamo no ekskluzīvā.
No otras puses, nevar zināt, kā es pati izrīkotos, šādos apstākļos nonākusi. Tā kā labāk nemētāšos ar akmeņiem.

Man kā veselīga saprātīguma malks grāmatplauktā stāv 20. gadsimta 20. gadu Rīgas telefongrāmata, kas sākas ar visu, - sākot ar prezidentu, ministru prezidentu un beidzot ar ministriem, - darba/mājas telefonu numuriem un adresēm.

Tas ir skaisti.

Tu jau nezini, cik daudz "es tevi ienīstu un nošaušu tevi ar kalašņikovu" fleimu prezidents saņem. Ja es pareizi saprotu, tā pavadīšana tak ir arī drošības līdzeklis, nevis vienkārši vipendrons.

Ja vipendrons, tad gan stulbi (1. teikuma dēļ).

Tev taisnība, to es nezinu gan. Un zinu, ka tas nav tikai vipendrons, bet vai tiešām visos gadījumos tas nepieciešams tik uzkrītošā formā?
Par konkrēto situāciju runājot, es arī neesmu pārliecināta, ka pieaugušam cilvēkam savu māti jāapciemo Katru dienu (vienīgais iemesls, ko varu iedomāties, ir slimība, bet tad arī, manuprāt, labāk būtu iekārtot māti pie sevis uz dzīvi, to taču prezidents var atļauties).

es galīgi nekompots drošības ziņā, bet ja kāds gribētu prezidentam trāpīt, tad mersis sirēnu viducī ir labi redzams mērķis.

man šķiet, braukšana neuzkrītošā mašīnā, lai tur kautkur ir arī apsardze neuzkrītošās mašīnās, būtu daudz drošāka.

ja es pareizi atceros, tad liidz ar Valdi meris disenes pavadiibaa uz juurmalenes paraadiijaas biezhaak un vairaak kaa Vairas laikaa.

Tad izrādās pie mammas!? Es citādi nesapratu- ko tik bieži pa Brīvības ielu jābrauc Juglas virzienā. A mamma noteikti kāds ārštata padomnieks vai pavārs vai vienkārši kreklus gludina.

Paga, lūdzu, liksim mierā mammas. Šito es te negribu.

Žēl, māte ir spēcīgs simbols, un šķita šajā stāstā interesantākais. Citādi- ko iesākt, ja tik oficiālai personai jānokļūst? Tramvajā kāds sasmērēs uzvalku, etalons jāpērk, kāds kas neatpazīs vēl ko saskādēs. Nu, lūk, ja ārpasaule tik bīstama un nekomfortabla, jābrauc dienesta mersī.

Mersis, kas avīzes lasīšanas vai vispārējās satiksmes ātrumā dodas pretī mērķim, ir ok. Neies jau īpašā gadījumā pārsēsties smārtā, ja jau mersis nopirkts. Bet kāpēc vēl tās divas ekstras un skaņas ar visu personālu? Tas, lūk, man šķiet ir pārmērība.

Ja pienākas, tad pienākas. Būt krutam prezidentam un ar mersi sēdēt sastrēgumā ir tikpat muļķīgi kā pašam stūrēt Bentley.

Formāli Zatlers norādītu, ka šādu procesiju pieprasa normatīvie tiesību akti.

Ja pienākas, tad pienākas. Būt krutam prezidentam un ar mersi sēdēt sastrēgumā ir tikpat muļķīgi kā pašam stūrēt Bentley.

Formāli Zatlers norādītu, ka šādu procesiju pieprasa normatīvie tiesību akti.

Piekrītu. Bākuguni un sirēnu varētu iemontēt arī mersī. Nav jau arī zināms, vai tiešām tas ir Valdis, nevis Lilita. Bet no šīs sērijas- Krievijā prezidentam brauc kādi 10 motocikli un vēl lērums mašīnu: varas simbolika.

Zinu, ka Brīvības ielā (ap 104/106 numuru) Valdim ir ģimenes dzīvoklis, kur visi agrāk dzīvoja. Varbūt arī mamma tur dzīvo. Pieņemu, ka uz Jūrmalas rezidenci nav pārvesta ne tuvu visa Zatleru iedzīve, izņemot trusi.

Agrāk dzīvoju 110. numurā, un mani tracināja tie darbdienu rīti, kad viņš, par spīti visiem pārējiem nabadziņiem, kas lēnām virzās pa Brīvības ielu, lepni kā Mozus pašķīra transporta straumi un "izredzētos", ieskaitot sevi, veda uz apsolīto zemi (lai kur tas torīt nebūtu).

trusis taču ir labākos medību laukos.

un kādreiz valda ģimenei bija maziņš un samērā necils dzīvoklītis ģertrūdes ielā, bet viņa biogrāfija pirms lilitas šķiet izdzēsta.

un pavisam par tēmu - es, kā tagad nu jau pašu vanšu tilta galu apdzīvojošs mierīgais iedzīvotājs, ik rītu dabūnu dzirdēt sirēnas. prezidents brauc, bērniņ, paklanies nu. var diezgan labi sarēķināt kunga dienas režīmu.