- Diena
- 9.10.09 23:52
- Kāda būs notikušā ietekme?
Ivars Ījabs, politologs:
Domāju, ka viens cilvēks, proti, Tralmaka kungs, ir izdarījis vienu diezgan lielu stulbību. Nedomāju, ka pēc visa šī Diena varēs atgūties gan attiecībā uz darbiniekiem, kuri te strādāja, gan arī attiecībā uz tās prestižu. Šis laikraksts iznāca jau pirms Latvijas faktiskās neatkarības pasludināšanas un nu — noslēdz savas gaitas šādā veidā. Skaidrs ir tas, ka Latvijā ir un būs vajadzīgs labēji demokrātiski orientēts medijs neatkarīgi no tā, vai tas sauksies Diena vai kā citādi. Katrā ziņā Diena tās līdzšinējā formā beidz pastāvēt, tagad tā būs pavisam cita Diena.
Inta Brikše, Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja:
Pirmkārt, lielākā problēma ir tā, ka cilvēki, kuri pretendē pārvaldīt tik lielu mediju uzņēmumu, jau no paša sākuma nesaprata, ka šajā gadījumā jautājumi, no kurienes nāk nauda un kas ir īpašnieki, ir loģiski un uz tiem ir jāatbild. Tas ne tikai bojāja attiecības ar Dienas redakciju, bet arī būtiski grāva auditorijas uzticību. Pastāv riski Dienas kā avīzes, kas piedāvā kvalitatīvu informāciju un arī analīzi, turpmākajā pastāvēšanā. Izskatās, ka īpašnieki vai to pārstāvji nesaprot, ko viņi dara, vai arī — viņus Diena kā produkts jau vairs neinteresē. Pretējā gadījumā tiktu profesionālāk veidotas attiecības ar redakciju, lai to nezaudētu.
Baiba Strautmane, žurnāliste:
Prognozes, kas notiks ar Dienu? Saskatu zināmas līdzības ar Latvijas Televīzijas Ziņu dienestu — tagad ir darbības imitācija, notikumu pārklājums, bet par daudzām lietām, par daudziem cilvēkiem nerunā. Domāju, ka Diena formāli izskatīsies tāda pati kā līdz šim, bet daži temati tur varētu vairs nebūt — kas nesaskan ar tā saukto oficiālo pozīciju vai propagandu. Sabiedrība, kas ņem to, kas ir, nevis ir prasīga, izmaiņas nepamanīs. Tagad galvenais jautājums — kas notiks ar tiem, kuri aizgāja? Varbūt viņiem patiešām ir iespējams savākt jaunu mediju.
Publicēšanas datums: Sestdiena, 2009. gada 10. oktobris.
Rubrika: (5. lpp.) - 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 10.10.09 00:05
-
Ironiski, ka Brikše izvēlēta šo lietu komentēt :)
"Ne tikai lasītāji, bet dažkārt arī paši žurnālisti reizēm nezina, kam pieder konkrētais izdevums, kurš to izdod un kādi ir tā ienākumi avoti. Šādas informācijas pieejamības jautājums ir ļoti svarīgs nācijai, kura vēlas radīt demokrātisku un tiesisku sabiedrību, kurā masu mediji tiek uzskatīti par ceturto varu…"
Šie ievadam izmantotie vārdi patiesībā ir atrodami pirms divpadsmit gadiem triju autoru sacerētā referātā Latvija: no Dziesmotās revolūcijas līdz 1993. gada vēlēšanām, kas savulaik tika iekļauts plašākā Tartu izdotā rakstu krājumā Towards a Civic Society: The Baltic Media"s Long Road to Freedom (Ceļā uz pilsonisku sabiedrību: Baltijas mediju garais ceļš uz brīvību) un gūst arī plašāku starptautisku skanējumu, faktiski sniedzot īsu raksturojumu visai tābrīža Latvijas mediju situācijai.
Kam ticēt — Brikšei vai Kehrei?
Tiesa, tagad šā raksturojuma autorei, pašreizējai Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānei Intai Brikšei šādi jautājumi vairs nerodas. No 2000. gada maija līdz 2003. gada maijam akadēmisko darbību savienojusi ar AS Preses nams valdes locekles pienākumu pildīšanu, bet pēc tam vēl nepilnu gadu pavadījusi SIA Mediju nams valdē, Inta Brikše par mediju īpašnieku situāciju ne no runām vien ir informēta tik labi, ka aptuveni pirms mēneša kategoriski atteicās piedalīties Latvijas radio diskusijā par mediju un to īpašnieku attiecību tēmu.
Savukārt Latvijas mediju speciāliste Anita Kehre vēl 2003. gada beigu situāciju mediju īpašnieku jomā kādā plašākā pētījumā raksturo ar vārdiem: "Situācija mediju tirgū lielākoties paliek nemainīga, ja runa ir par mediju īpašnieku struktūrām. (..) Latvijā atsevišķos gadījumos ir ļoti grūti noteikt patiesos mediju kompānijas īpašniekus, lai gan medijos ir pietiekami daudz baumu un spekulāciju par to, kam kas pieder."
I. Brikšes informētība nav skaidrojama tikai ar viņas profesionālo darbību "abpus barikādēm" — pretēji A. Kehres apgalvojumam gadījumi, kad mediju īpašnieki Latvijā paliek noslēpumā tīti, ir skaitāmi uz ļoti nedaudziem vienas rokas pirkstiem. - Atbildēt