- 10.10.09 00:05
-
Ironiski, ka Brikše izvēlēta šo lietu komentēt :)
"Ne tikai lasītāji, bet dažkārt arī paši žurnālisti reizēm nezina, kam pieder konkrētais izdevums, kurš to izdod un kādi ir tā ienākumi avoti. Šādas informācijas pieejamības jautājums ir ļoti svarīgs nācijai, kura vēlas radīt demokrātisku un tiesisku sabiedrību, kurā masu mediji tiek uzskatīti par ceturto varu…"
Šie ievadam izmantotie vārdi patiesībā ir atrodami pirms divpadsmit gadiem triju autoru sacerētā referātā Latvija: no Dziesmotās revolūcijas līdz 1993. gada vēlēšanām, kas savulaik tika iekļauts plašākā Tartu izdotā rakstu krājumā Towards a Civic Society: The Baltic Media"s Long Road to Freedom (Ceļā uz pilsonisku sabiedrību: Baltijas mediju garais ceļš uz brīvību) un gūst arī plašāku starptautisku skanējumu, faktiski sniedzot īsu raksturojumu visai tābrīža Latvijas mediju situācijai.
Kam ticēt — Brikšei vai Kehrei?
Tiesa, tagad šā raksturojuma autorei, pašreizējai Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānei Intai Brikšei šādi jautājumi vairs nerodas. No 2000. gada maija līdz 2003. gada maijam akadēmisko darbību savienojusi ar AS Preses nams valdes locekles pienākumu pildīšanu, bet pēc tam vēl nepilnu gadu pavadījusi SIA Mediju nams valdē, Inta Brikše par mediju īpašnieku situāciju ne no runām vien ir informēta tik labi, ka aptuveni pirms mēneša kategoriski atteicās piedalīties Latvijas radio diskusijā par mediju un to īpašnieku attiecību tēmu.
Savukārt Latvijas mediju speciāliste Anita Kehre vēl 2003. gada beigu situāciju mediju īpašnieku jomā kādā plašākā pētījumā raksturo ar vārdiem: "Situācija mediju tirgū lielākoties paliek nemainīga, ja runa ir par mediju īpašnieku struktūrām. (..) Latvijā atsevišķos gadījumos ir ļoti grūti noteikt patiesos mediju kompānijas īpašniekus, lai gan medijos ir pietiekami daudz baumu un spekulāciju par to, kam kas pieder."
I. Brikšes informētība nav skaidrojama tikai ar viņas profesionālo darbību "abpus barikādēm" — pretēji A. Kehres apgalvojumam gadījumi, kad mediju īpašnieki Latvijā paliek noslēpumā tīti, ir skaitāmi uz ļoti nedaudziem vienas rokas pirkstiem.