- 9.1.04 10:08
- Sapnī atrāvu vaļa logu un mēģināju kliegt, taču vārdi iestrēga kaut kur pa vidu, iespiedās rīklē un ārā nāca tikai tādas apslāpētas, neartikulētas, gribas teikt, dzīvnieciskas skaņas. No šīs sajūtas, ka nav iespējams parunāt, ka pazudusi balss, ka, iespējams, tā neatgriezīsies nekad, sametās bail. Ļoti. Tāpēc, ka tas bija tik sajūtami, pa īstam. Un bija jau arī. Labi, ka mani pamodināja. Pa īstam.
- 9 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 9.1.04 11:00
-
pēdējie divi vārdi nedod nekādu atbildi.
- Atbildēt
- 9.1.04 11:19
-
Nebija jau nekāda jautājuma. Vai tad es liku uzminēt, par ko bija sapnis?
- Atbildēt
- 9.1.04 11:34
-
Tev patīk uzdot uzdevumus?
- Atbildēt
- 9.1.04 11:41
-
Nepatīk. Tāpēc jau neuzdevu.
- Atbildēt
- 9.1.04 12:24
-
kā vēl var rast atbildi, ja nav uzdots jautājums?
- Atbildēt
- 9.1.04 12:32
-
Nu priekš kam man atbilde. Būtu kaut vai jautājums
- Atbildēt
- 9.1.04 12:49
-
to arī saku, ka lai atbildētu jautājumam nav obligāti jābūt.
- Atbildēt
- 9.1.04 15:24
-
Padomāšu par to kā ir būt bez runas spējām . . . līdz šim mani vienmēr ir mocījusi akluma dāvana/lāsts . . . par to sapņoju bieži!
- Atbildēt