zdv's Journal

9:36pm: wierd shit
Tā . . . kaut kā maz man te ir rakstījies vairāk kā gadu. :D Lielajā biznesā līdz ausīm un vēl vairāk, arī tāpēc, ka v.v. jeb zdv brālītis iestājās Universitātē Lēvenē un tagad traki studē Kirkegoru līdz ar to uz maniem pleciem gulstas zdv un v.v. pienākumi ģimenes biznesā, bet vispār kruta, man jau patīk. :) Vienu gadu šis būs tūlīt noaluzis vēl divi priekšā. Kas tad vēl? Nesen kā atpēros no konferences Berlīnē (kaut kā jocīgi pēdējo reizi biju Berlīnē uz Berlin Talent Campus un tagad uz pasākumu kur pilns ar solid business people, stipri nesalīdzināmas lietas, ja aizmirstam par kino producentiem) un satiku baigi foršo džeku, tagad izskatās ka būs lustīgas dienas priekšā. Savdāk visi turās, visi vesali, par ko man liels prieks un kā jums klājas?

4:35pm: Cibiņlietas
Vakar braukājot ar riteni no mana Baronielas dzīvokļa uz www.aditi.lv man iešāvās prāta viena doma, proti, cibiņu velobrauciens.

Maršruts varētu būt Rīga – Svēte (kur zdv tēvam ir lauku māja), tā teikt brauciens turp, tad attiecīgi kino vakars, rīts . . . skatīšanās uz lielā ekrāna for sure, par filmu sarakstu arī varam vienoties laicīgi, visi citi lauku prieki un tad brauciens atpakaļ, kuriem/kurām kājas vēl ir pie vietas, kam ne, vienmēr var iekāpt vilcienā. Njus, Jūsu domas? :)

10:32pm: Grand Finale
OK, rīt sākas garais lidojums atpakaļ uz mājām caur NYC, Prāgu un "ding" esmu Rīgā! :) Jau tagad zinu, kas par darba kalniem mani sagaida mājās. Un kā teiktu KV "I had heck of a good time" šoreiz Atlantā kopā ar maniem afroamerikāņu draugiem, sākot ar drug kings un beidzot ar blūzmeņiem un visi viņi ir brāļi - world is a strange place! :)

P.S. Lai nu kā 20 dienu brīvdienas man ir daudz par daudz. :)

6:32am: Patīk man San Francisko un kaija_ka. :) Rīt pēdējā diena un tad uz Atlanta. :)

6:27pm: arty Monday
Vakar aizčāpoju uz Guggenheim Museum tur Cai Guo-Qiang izstāde I want to believe. Man sevišķi patika instalācija saukta Head on . . . bars vilku plūstošā straumē raujas uz priekšu un atsitas pret stikla mūri. Arī dažas gleznas, kas tapušas izmantojot šaujampulveri nav peļamas. :)

7:36pm: NYC
Vispār jau jocīga sajūta atgriezties NYC kaut vai tikai uz nedēļu. :) Lēnām vazājos pa savām NYC vietām, satieku paziņas, vienārši nedaru neko, jo tagad varu to atļauties. 2001. gadā bija mazliet savādāk, bija jāraksta bakalaura darbs, jāstrādā utml., bet vispār feini tagad tā paskatīties . . . now . . . and . . . then. No vienas puses pamatā nekas daudz nav mainījies, no otras puses daudz kas ir nācis klāt. :) Šodien ierados Springfield, Mass paviesoties pie saviem letiņu draugiem. American dream house, dēls praktiski nerunā latviski iet koledžā pēc tam studēs fiziku, kaut kādā tur cīņas veidā (nosaukumu jau paspēju piemirst) ir trešajā vietā savā vecuma grupā ASV. Šajā kontekstā atcerējos pēdējo sarunu par to kā veidojas "veiksmīgi cilvēki" ar brāli, tāda ironiska pasmiešanās (īstenība pašiem par sevi). Interesenti, bet vienlaicīgi tā kā skatos uz sevi no malas. :) Nekādas nostaļģijas pēc "NYC laikiem" nav, varbūt vēl nav pienācis tas pareizais vecums. :)

3:50pm: he, he
http://www.youtube.com/watch?v=Qk9Ny7Tme2Y&feature=related

1:50pm: where is my passport?
Pārraku visas iespējamās svarīgo papīru kaudzes meklējot savu veco pasi ar ASV vīzu līdz 2011.gadam. Nju nevaru atrast, sasodīts, tā iet, ka pārvācās pāris reizes gadā, bet nu gan esmu pie vietas, sastūķēju visas grāmatas, filmotēku un mūzikas diskus vienā no super lielajiem skapjiem un pirmo reizi ir tā, ka man ir daudz brīvas vietas jaunām grāmatām, filmām un mūzikas diskiem + vēl otrs skapis pie otras sienas, jāsaka tā „custom made” lietas tomēr ir dikti laba padarīšana, katru mazāko stūrīti var izmantot lietderīgi. vv sestdien pārvāksies uz savu jauno dzīvokli, savukārt japāņu draudzene ievāksies uz kādām pāris nedēļām, jo Austrijas „snovošanas” pasākumā viņa veiksmīgi salauza roku, bāc, kad vienreiz visi būs pa savām mājām un es beidzot varēšu iekārtot savu darbistabu un būt viena ar Jodasan. Any ways, jāzvana būs uz ASV vēstniecību, jo izskatās, ka būs tā vīza jākārto pa otram lāgam, jo biļetes un viesnīca jau pasūtītas un nav laika ākstīties aprīlis nav aiz kalniem. San Francisko man būs dzīvošana pa smuko ( http://www.hoteldiva.com/html/rooms.html ) visās pārējās vietās dzīvošos pie draugiem. Es jau gara acīm redzu, kā ar Janpoļski atkal sēdēsim kādā NYC īru krogā un pļāpāsim par kino un tā, un es varēšu apstaigāt visas savas mīļākās vietas, kā toreiz, kad tur dzīvojos un ņēmos ar bakalaura darba rakstīšanu par veco labo Stenliju tālajā 2001.gadā, nju baisi kā tas laiks skrien. :)

P.S. Baigi negribas šodien strādāt. :)
P.P.S. woooot pirmais ieraksts 2008!!!!!

6:56pm: Nāve
Kāds man pazīstams mūks reiz teica, ka nāve ir pēdējās durvis, kuras atverot mēs redzam patieso gaismu, tāpēc man no tās nekad nav bijis bail. Vakar saņemot ziņu no iespējams (vissvarīgākā) cilvēka manā sirdī pēc v klana par viņa sievu, kura iespējams stāv tieši šo durvju priekšā mani ir atstājis mans sirdsmiers, mans dziļais miegs, mana dzīves sakārtotība, jo tas, ko es domāju ir nepareizi, ne par to, kas man ir nāve, bet par to, ko es domāju par šo ziņu. Es dzeru vīnu, konjaku visu pēc kārtas, kūpinu ūdens pīpi, blenžu griestos, neatbildu uz telefona zvaniem, jo es saprotu, ka šī nāve, ja tā tiešām ļaus atvērt viņai šīs durvis, apgriezīs kājām gaisā zemi uz kuras es stāvu tik stabili, kuras dēļ es visiem saku, ka zinu kur es stāvu. Es pat nezinu vai vēlos šo nāvi vai nē, nezinu ko par to domāt, zinu tikai, ka man kaklā ir kamols, kurš mani smacē nost, jo man nav spēka cīnities ar to, kas notiek manā galvā un dvēselē. Mīlestība neizglābs pasauli, to izdarīs nāve.

11:39pm: 22.11.2007. – 27.11.2007. Ankara
Atgriežoties Rīgā krīt slapjš sniegs, es uzmaucu gandrīz pāri acīm savu melno cepuri, melnajā jakā, zābakos un biksēs es izskatos pēc bankas laupītājas, tieši to man smejoties teica taksists vedot agri no rīta uz lidostu, jap, uz Ankaru, kāpēc, tāpēc, ka visam savs laiks, tagad mans laiks ir bēgt - blandīties pa pasauli un, jā, man tas patīk. Tagad es dzeru turku vīnu, kūpinu ūdens pīpi un esmu atrāvusi vaļā divus logus savā kino skatīšanās istabā, Rīgā ir auksti, brālis, kurš pagaidām mitinās pie manis, ir aizšāvies prom uz Barselonu. Es atgriežos viņš dodas prom, mēs esam kā sinhronizēti pulksteņi dažādās pasaules malās.

Pamuka dēļ vajadzēja šauties uz Stambulu, bet nē Kaputaža, Kekovas un Kalkana reizē Stambula mani neuzrunāja, Pamuka grāmatu Stambula pastāv kādā citā laikā un telpā, kura man diemžēl nav pieejama. Tāpēc tai jābūt Ankarai, kur mani gaida cilvēki no "iekšpuses" un divi rokmūziķi no Berlīnes "White Trash" dienām. Rītos mani modina pirmie saucieni no tuvējām mošejām uz lūgšanu, es slinki turpinu valstīties pa gultu, kamēr mani izvelk brokastīs. Jā, uz mani visi skatās, esmu gara un gaiša, mēs visi trīs tādi esam. Tad mēs ejam uz vietu, kur var pīpēt ūdens pīpi un dzert tēju, pīpē viņi visur, es iedomājos par v.v., viņam tas patiktu. Es pētu mūsu pavadoņus viens no viņiem man patīk, bet es, protams, to nekādi neizrādu. Mēs apskatām Ataturka atdusas vietu, ieejam pāris mošejās, mēs gaidām vakaru. Klubs ir pārpildīts, turku rock band spēlē dzīvajā sākot no Rolling Stones un beidzot ar turku roka gabaliem par kuriem mēs neko nezinām. Viņi spēlē labi. Mēs esam vienīgie "tūristi" šajā klubā, es mācu bārmenim kā pareizi sajaukt manu Cuba Libre. Vācieši ir jau visu "sabīdījuši" nākamo raundu viņi spēlēs visi kopā, es zinu, ka būs kaudze manu mīļāko Rolling Stones gabalu, viens labums to be with the band, vīriešu uzmanīgi pēta manu HOG kreklu no Spānijas rallija. Kuru es muļķoju es nemāku izskatīties "the tough chick" from outside, am one from inside. Es dziedu līdzi visām dziesmām, kurām zinu vismaz piedziedājumu.

Nākamās dienas mēs pavadām ciemojoties pie visa veida turku māksliniekiem, vakaros mēs dzīvojamies pa klubiem, kur viss notiek right now and right here.

Man izdodas pazaudēt realitāti gluži kā Pamuka grāmatās, bet šoreiz gan Ankarā. Vēl negribas mosties no austrumnieciskās modernās pasaules apdullinātā prāta stāvokļa.

2:09pm: damn sen neesmu te bijusi
Pizģec, man vienkārši riebjas lasīt da jebko, kas saistīts ar Latvijas politiku, es mīlu šo zemi, bet ienīstu šo valsti, reiz teica kāds mans NYC draugs par ASV, man ir tieši tāds „fīlings” par Latvijas Republiku, bet no otras puses visur jau politika ir tāda pati sūdu bedre, manuprāt, pasaules smakojošākās uzņēmējdarbības formas (jebkādā secībā) ir tās, kuru prece ir:
• Narkotikas
• Prostitūtas
• Spēļu zāles
• Nafta un citi „derīgie izrakteņi”
• Politiķi
Savādāk runājot par biznesu V klana daiļā dzimuma pārstāves pa vasaru ir sastrādājušas sekojošu „štelīti": www.aditi.lv
Un kā jau visi „uzņēmēji" rušinās pa Bulgārijas smiltīm, lai atrastu kādu kilogramiņu zelta.
Kino ir kaut kur tur ārā.

12:39pm: a man without a country
Japīīī, šodien atnāca mans gaidītais sūtījums Kurt Vonnegut „a man without a country” (nezinu kāpēc, bet oriģinālā arī viss nosaukums ir ar mazajiem burtiem) un „Like Shaking Hands With God. A conversation about writing Kurt Vonnegut & Lee Stringer”. Kaut kā šķita, ka tas ir „jāieposto”, kad nomira Kurts es gandrīz publiski apraudājos, bet gandrīz jau neskaitās. Un vēls skatoties uz bilžuku, kas uz vienas no grāmatām, manuprāt, Kurts ir ļoti līdzīgs Albertam Einšteinam. :)

3:12pm: Njā, nu ko tur vairs Itālija un itāļi rocks, ne visi, protams, bet nu tā skatoties atpakaļ dažus tūkstošus gadu tāds paprāvs pulciņš salasās. :)

2:38pm: Es esmu laimīgs cilvēks, reiz kāds mans tuvs draugs teica, ka, ja cilvēks ir riktīgi laimīgs, tad vai nu viņš/viņa ir idiots vai vienkārši miris. Mirusi es neesmu, tātad idiote. :P

7:53pm: Skarbais džeks
Šodien atskan telefona zvans, Agnese (a la sekretāre) paceļ, klausulē vīrieša balss: "Bļeģ aizvāc to mašīnu!". Nomet klausuli.
Agnese tāda manāmi apmulsusi iet pie v.v. pa ceļam visam pārējam "stafam" šito izstāsta, intriga radīta. Pēc mirkļa, kad atrasts v.v., kurš pīpo uz pīpotāju balkona visiem pārējiem jau kļuvis skaidrs, ka kaut kāds tips nevar izbraukt savu vāģi no pagalma, jo v.v. mašīna it kā traucē. v.v. velk savu praķīti un iet lejā. Tikmēr viss AV kolektīvs ieņem labākās vietas pie logiem un uz balkona sētas pusē. Lejā stāv tips krāsainā ādas jakā, a la DUCATI aizsargpraķis moto braucējiem, ik pa brīdim šis tips pabaksta ar kāju v.v. mašīnas riepas. Māris tikām pīpejot no balkona sauc (tā lai var dzirdēt lejā sēta): "Valter, kur ir mana beisbola nūja!" Tikmēr v.v. ir ticis līdz savai mašīnai.
Tips: "Ko Tu te vispār turi savu mašīnu šajā sētā?" Šoreiz bez "bļeģ" iespējams dzirdējis tekstu par beisbola nūju.
v.v.: "Un ko Jūs te turat savu mašīnu?"
Tips: "Es te dzīvoju."
v.v.: " Nu, re, tad jau esam kaimiņi."
Fonā sarunas no mājas bēniņu logiem un balkona, gana skaļi, lai tips un v.v. visu dzirdētu, kaut kas par valodas-matam specifiku utml.
Tikmēr tips fiksi iekāpj savā autiņā un v.v. piebrauc tuvāk pie mājas sienas savējo.
Tips riepām kaucot izbrauc ārā no pagalma. Jautrības beigušās, visi atgriežas pie darbiem.

Vēlāk, mazais draudziņ, pastāstīšu par centra namu pārvaldi, aizsalušiem stāvvadiem un nelikumīgiem intīmklubiem, kuru nosaukumi ir, piemēram, “Masāžas salons un veselīga pārtika” lol.

7:06pm: I am just fck busy to write here while making money and movie and so fck what I am happy? ;)

10:50pm: Principā . . .
.... ir tā, ka ne jau kļūt par miljonāru vai miljardieri ir forši tāpēc, ka var sapirkt kaudzi nevajadzīgas lietas, kuras prieku sagādā pirmās 5 sekundes un tad tiek noliktas malā kodēm un putekļiem par prieku, bet gan tāpēc, ka, piemēram, var iestāties par taisnu lietu un tiesu. Es esmu aizrāvusies ar šo ideju pēc tam, kad V klanu tiesā mēģina piečakarēt neliešu banda, mēs, protams, izkulsimies ar dievpalīgu, pirmkārt, un, otrkārt, pateicoties tam, ka varam atļauties juristus, bet ir tak kaudze cilvēku, kuri ir spiesti maksāt neliešiem un citiem draņķiem tikai tāpēc, ka viņi nevar atļauties lavierēt pateicoties naudai un citiem pasaulīgiem niekiem, lai nopirktu dīkdieņus juristus un tie savukārt piežmiegtu pie sienas korumpētus tiesnešus. Lai nu kā, ja kāda iemesla dēļ V klans tiešām kļūst dikti biezs, tad man jau ir pilnīgi skaidrs, ko darīt ar naudu vēl bez kino. :) Vērojot cilvēkus, vietas, lietas un attiecības ir skaidrs, ka viss šis ir farss, ko sauc par sabiedrības slāņiem, krējumu un ko tur vēl ne, tā ir pilnīga laika nomešana zemē, krieviem ir tas labais teiciens 'ot zhira besitsa', vispār dzīvē ir baigi maz jēdzīgu lietu. 2007. gads iesāka tieši ar šo sajūtu, Romā un pasākumā, kur grozījās cilvēki, par kuriem mēs lasām pasaules dzeltenajā presē, tērpos un rotās, kas maksā kā dzīvokļi Rīgas centrā, bet ar tik tukšām, tukšām acīm. Ak, šī „glamurozā” modes pasaule (tas jālasa ar skumju ironiju)! Es reizēm skatos uz sevi no malas un nesapratu, kā viens cilvēciņš var pavadīt tik daudz laika niekojoties, lieki šķiežot enerģiju un mēģinot iegūt nevajadzīgas lietas, vietas un cilvēkus. Pozitīvi ir tas, ka pēdējā laikā es to daru arvien mazāk un mazāk, es mēģinu arvien vairāk eksperimentēt ar to cik daudz mani darba augļi spēj radīt enerģiju, kas iespaido citus cilvēkus, es reizēm jūtos kā mags. Mana dzīve man ir nepārtraukts pārsteigums, tā it kā tā nemaz nebūtu es, kura to dzīvo, it kā tā īstā es stāvētu malā un brīnītos, vai tas patiešām notiek ar mani un, jā, dzīve ir brīnums. Kamēr to cilvēks apzinās viņa/viņš ir cilvēks, kad vairs ne viņa/viņš var būt pasaules visdārgākajā tērpā vai pilnīgi kails nabadzības dēļ, tukšums šo cilvēku aprij, šie cilvēki ir visur un lielā skaitā, tie slīd pa šo planētu kā zombiji, kuri nesaprot, kā tas viss ir gadījies? Es lūdzu Dievu par saviem mīļajiem un sevi, lai tas nekad, nekad nenotiktu ar mums. Tas ir mans novēlējums Jums 2007. gadā – atcerieties, dzīve ir brīnums! :)

10:08pm: This is officially sealed . . .
2006. gada 20. novembris - zdv ir pabeigusi rakstīt maģistra darbu "Reklāmas funkciju izmantošana kino producēšanā". Tagad mazliet jāpataisa kino un tad jāstājas doktorantūrā . . . nju, kaut ko par kino UK vai IT (pirms tam gan tā itāliešu valoda kārtīgi jāapgūst), piemēram, scenāristos. Ting-a-ling, ting-a-ling (C) Kurt Vonnegut.

10:47pm: tomēr daļa no mums mainās . . . bet vai tomēr?
Viens vēl it kā mīl un otram viss vienalga ... vienaldzīga puse šoreiz esmu es. Laiks tiešām dziedē visu, precīzāk, cita cilvēka mīlestība pret Tevi laikā dziedē visu.
Remembering you is like a damn blade in belly.
Damn why you write me such emails?
Every time I cry.
I won't hide that from you.
But
Do not stop writing me.
Do not do it.
Damn you, damn me.
Do not know what to say.
But you do what you always wanted to do...now
I am so happy for that.
So happy.
That I do not feel the blade if I have that feeling.
Once
2 months before
I watched your window
Drunk
One bottle Degvins.
A cheap one.
Vemt in your park.
Then.

:)))

Sorry...
Ah
.... I could not hurt you more.
I could not bring my damn life in your world.
Would be the same like vomiting in park.
Take care and make good movies.
OK?

8:48pm: You and I vs I against I
Šī dziesma esmu es un mans pusbrāļuks un man nav ne jausmas, kāpēc tieši tādas asociācijas. :)

We never leave each other 'cause we leave each other so cold
Makes it melt away
The easy part is taking yourself in
It’s wartime every time
Shot away
Wipe the smile from your face
It’s getting in the way
It’s wartime every time
She cut me a line and she turned me on
She made it cool
You couldn’t do it if you wanted to


*************
Ricochet
We're like identical twins
Sucking on the same teat
Spitting out the same things

*************

Nu bet, ja par mani - I against I . . .

I-ya,
I against I,
Flesh of my flesh,
And mind of my mind,
Two of a kind but one won't survive,
My images reflect in the enemies eye,
And his images reflect in mine the same time,

**************

A door step where death never come,
Spread across time til my time never done,
And I'm never done,
Walk tall, why ever run?
When they move if I ever come?
Bad man never fret the war, tell'em come
General we have the stock, the mad fire burn

***************

Who am i? One man squadron,
Ma stir the fire this time that'd snatch your tomorrow,
The thousand yard spear that'll pierce through your armor,
You can get it on right now if you want to,
But when ya front 9 get marched through,
I warned you,
You know who forever belong to,

***************

10:51am: Šķīrējtiesas padarīšana.
Jā, es gribu par to šeit ierakstīt, jo šodien tieši 11 am sāksies V klana pirmā „case” Latvijas Republikas šķīrējtiesā un jāsaka, ka jūtu tādu satrauktu kņudoņu vēderā, tā it kā būtu jāiet uz pirmo randiņu ar puisi, kurš patīk, varbūt tāpēc, ka samērā droši zinu, ka mēs uzvarēsim neliešus ar kuriem tiesājamies vai arī būsim pa 0. Vienu gan esam iemācījušies un iesaku arī visiem Jums, nekad neiekļaujiet līguma sadaļā par strīdu šķiršanas procedūru tādu iestādes nosaukumu kā šķīrējtiesa, jo tā ir kā mafija, kurā visi viens otru pazīst, viens otru pērk un pārdot, kuras lēmums nav pārsūdzams (līdz ar to neviens īsti nekontrolē cik tiesiski pareizi ir viņu lēmumi, respektīvi, visiem pie pakaļas kurš patiešām ir cietis un kurš ir pie vainas). Vēl atcerieties, nekad neslēdziet līgumus ar būvniecības kompānijām, kurās Jums nestrādā kāds paziņa vai kuras kaut ko nav rekonstruējušas kādiem paziņām, viņi mēģinās Jūs piekāst un kad redzēs, ka tas neiet cauri pacels asti un atstās Jūs pie sasistas siles. :) Vienvārdsakot, šīs dienas otrā pusē mēs uzzināsim, vai, teiksim, manam kaķim Master Joda būs jādāvina kāds īpašums un tamlīdzīgi, vai arī mēs varēsim ķengāties, ka nav nekā, ko piedzīt no otras puses, jo viņu uzņēmums ir uz bankrota taciņas. Lai nu kā es zinu, ka neko nezinu, bet no visa šitā ir daudz ko mācīties un 'what doesn't kill us make us stronger'. Have a nice day!

4:47pm: Sasodits (kaa teiktu Vinnijs Puuks)! Lietus liist jau otro dienu, paldies Dievam filmeeshana Gubbio (tur (laikam) kadreiz mitinajas etruski) noriteeja vairaak vai mazaak veiskmiigi, neskaitot to, ka viena no modelem bija pamatiigi sapiipeejusies un no riita savaa niigrumaa un galvasapes uzbruka vienai no viesniicas kalpotajam, izskatijas slikti un liidz ar to dabuja pa galvu no rezhisora un tika atlaista, tad kadas stundas 6 mees gaidijam kameer ierodas choice Nr. 2. Es uz to visu noraudzijos no malas saprotot katru ceturto lamuvaardu un apbrinojot italju valodas skaistumu pat shaadas situacijas. Reklamu filmeshana ir tads pats f... pasaakums, kaa jebkur citur pasaulee, ja nu vieniiga ta nepaartrauktaa espresso dzershana un prodi lamashana starplaikos, nu jaa, protams, budhzeti ir rakstami saakot no 5 - 6 nullem. Briivo laiku aizpildiju ar gaismotaju veroshanu, puishi stradaja gjeniali. Iisi sakot visi darbi padariiti un saakas briivdienas + lietus. :) Lidostu tracis mani mazliet satrauc, jo negribetos, lai mamman kadaa posmaa nokavetu lidmashinu un saaktos nepatikamais lielo taurinju kjershanas pasakums. Vinjas dzivokli esam jau sagatavojushi, nokrameejot galdu ar survival kit: kafija, cukurs, piens, pudele sarkanvina un baltvina + Gubbio iegaadaato daavanu, proti, lampu vinjas jaunajai dziivesvietai Riiga. Klusiiba katru dienu piesledzos darba serverim, lai redzetu, kas labs notiekas darba e-pastos, gruuti man iet ar tiem garajiem atvalinajumiem. ;P

3:51pm: Zhebri . . .
Te ir manas bernibas maajas, shis tas jau ir mainiijies, bet ne daudz, vienigi jauna seeta ap maju, vairaak mashiinu seetaa, jo zdv un v.v. ir paaugushies un brauc ar savu, internets ievilkts, savs editing suit, jauna HiFi sistema, klausamies mees arii citu muziku - Louis Armstrong un Ella Fitzgeraldi maigi duudo "Summer time". Taapat kaa kadreiz araa var paeesties ogas un aizlaist uz karjeru peldeties (tagad gan par maksu, kads noprivatizeejis). Vakaraa mees skatiisimies klasiskaas Mikipeles multenes kopaa ar mazajaam maasaam uz lielaa ekraana un eedisim pashcepto pizza. Esmu bagaata, jo man ir mana gjiemene, cilveeki kas mani miil un daudz skaistu atminju + skaista tagadne un arii nakotne. :)))

1:33pm: Destruktiivi aktiivais periods
Vot ir iestaajies karteejais blackout periods, piedirsiens par tik daudzām lietaam, gribaas aleeties un destrukiivi uzvesties. Iespeejams taapeec, ka tuliit iestaasies periods, kad daudz jaastraadaa veel bez normaalaas daudz straadashanas un shoreiz damn it radoshi. Shitie nebuus nekaadi damn it suuda skaitliishi tuukstoshais projekts jau juunija saakumaa un profit pieaugums par 40% saliidzinot ar paagujashaa gada juunija saakumu, shitaa buus seedeshana pie jaunaa montaazhas verkja dienu un nakti ar nenormaaliem kafijas daudzumiem un vegjetaaro picu, lamaashanaas par pilniigi nekontroleejamaam lietaam, jo katram jau buus savs viedoklis par saturu un formu, vai formu bez satura, vai saturu bez formas. Pa vidu veel visas taas parvaakshanaas uz jaunu big, fat office, naudas pelniishana, magjistra darba klipereeshana augshaa utml. Man privaataa dziive ar visu sho arii lenaam var iet pakaljaa un man var suutiit simtiem sms ar saturu: „„she holds her head so high like a statue on the sky” TheDoorsVecais labais Dzhims par tevi uzkrapejis sho to.” – tas ne suuda nepaliidz! Tas viss protams saakas un beidzas un visi vairaak vai mazaak dziivi no shiis asins pirts izlien araa, bet . . . tad atkal jaametas iekshaa jaunos piedziivojumos un taa pa apli, pa apli vien, kameer, ceru, tu vismaz mirsti laimiigs.

6:51pm: Berlin 2nd to 5th June
1) Uzzinaaju, ka ir taada lieta kaa Climatology, lai sanjemtu Ph.D. Stefans (vai kaa vinju tur sauca) studeja 9 gadus un laika zinjas ir pilnigs fufelis, jo pat zinatniski divu dienu prognoze var buut tikai 50% preciiza.
2) Friedrichstraße un Unter den Linden vienmeer ir garlaiciigi.
3) Dazhi rezhisori ljoti labi gatavo.
4) Punk rock rules in White Trash (http://www.whitetrashfastfood.com)
5) 3 dienas un tikai 8 stundas miegam.
6) Thai tagad ilgi negribeeshu eest. :P
7) 4 zvaigznites Berlinee ir stingri leetaakas nekaa Riiga.


WORK HARD PARTY HARD! (c)fcuk