- 30.3.09 12:46
- Iedzert ir patīkami, taču baigi patīkami ir arī neiedzert - un tam ir vesela kaudze iemeslu. Teiksim, nu kāda gan jēga ir pamosties ap diviem naktī, justies gandrīz vai tā, it kā būtu izgulējies, tomēr aizmigt, pavadīt atlikušo nakts daļu kaut kādā paralēlajā realitātē, septiņos no tās izlīst un justies tā, it kā tūliņ pat varētu atkal apgulties un aizmigt kā akmens. Pēc tam visa šī diena - nu pilnīgs neproduktivitātes iemiesojums. Kaut ko grābstos, laiks paiet, bet neko nespēju nedz iesākt, nedz pavirzīt uz priekšu, kur nu vēl pabeigt. Traks var palikt.
- 4 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 30.3.09 13:12
-
tas no neiedzeršanas?
- Atbildēt
- 30.3.09 14:50
-
Prof. Biezpientaure
>Pēc tam visa šī diena - nu pilnīgs neproduktivitātes iemiesojums.
man radās ikurāt šis jautājums. - Atbildēt
- 30.3.09 16:49
-
nenāciet klāt man paģirās (t.i. nākamajā dienā jāpaliek vienam, jāklausās skaista mūzika, ir visādas emocijas, bieži pat labas, var būt iedvesma, var pierakstīt pat idejas, bet darbaspējas - nulle)
- Atbildēt
- 30.3.09 20:36
-
Antons V
Man vienmēr ir šķitis, ka dzīvi interesantu padara kontrasti: te tu ar prieku pārstāj iedzert, jo pēdējā laikā esi to darījis pārāk bieži, te tu atkal ar baudu iedzer, jo sen nebiji to darījis. Darīt vienu un to pašu ļoti ilgi ir notrulinoši. Un arī neproduktīvi, kā to rāda tava pieredze.
- Atbildēt