|
|||||||
|
annuska's Journal Es visu laiku domāju, ka mūsu kaķītis ir aseksuāls un nebūs jākastrē, bet laikam tomēr nāksies. Kamēr viņš čurāja tikai citronkoka podā, es vēl domāju, ka viņam vienkārši ļoti patīk zeme. Bet šodien viņš iečurāja plastmasas bļodā! Paldies, protams, ka to bija viegli savākt. Es esmu diezgan nomākta. Negribas visu to čakaru un negribas, lai viņš apvainojas. Tomēr regulāru seksu es viņam arī nevaru nodrošināt. Rotaļu ezis un lācis vairs nav gana labi izpišanai:( Manu meitu var dabūt prom no datora, ja liek sakārtot viņas mantas. Tad viņa nozūd bērnistabā un kārtošanas vietā stundām ilgi jauki spēlējas. vēl man visu laiku liekas, ka odus patiesībā vajadzētu saukt par kodēm, jo mēs sastopamies lielākoties ar sieviešu kārtas odiem, kas mums kož Mums šodien ir 12 gadu oficiālā laulībā, un pat es to atcerējos tikai vakarā! citus gadus mēs vēl kādreiz gājām nu tur vakariņās un tā; pērn bijām ceļā uz ziemeļiem, ļoti skaisti, bet šorīt pamodāmies laukos pohaini un laimīgi ar alus dullām galvām, pēc tam M visu dienu pļāva, es drusku patulkoju, izravēju divas mazas aizkustinošas diļļu un redīsu dobītes, izrāvu nātras no rabarberiem, nogriezu pašus rabarberus, uzcepu karbonādes, sataisīju auksto zupu un tā tā diena pagāja. mašīnā jauki parunājāmies, braucām pa smuko ceļu caur Jaunjelgavu. es jau pilnīgi jūtu, cik šis ieraksts atkal izskatās fakin harmonisks, bet neko nevar darīt, gruzons varbūt būs citudien. Runājam par skolas obligāti ieteicamo literatūru vasarai. Marģers (11), izmisis: "Nu bet tu vari man pateikt, kāpēc mums jālasa Sprīdītis? Ar ko viņš ir tik labs vai slavens?" Es: ... ē ... Marija (8), nicīgi: "Vienkārši latviešiem ir ļoti maz grāmatu!" Nesaprotu, kāpēc mājās ir tik drausmīga nekārtība. Patiesībā saprotu gan, tikai negribu risināt. Tūlīt mēs brauksim uz laukiem, un tur būs vēl daudz ļaunāk. Vismaz labi, ka viens no bērniem ir otros laukos, un atlikušais pats ar sevi nevar tik labi pakašķēties. Plānojot vasaru, bērniem galvenais kreņķis ir kurš kops draugu fermu, kamēr būs laukos vai nometnē. Dēls atnesa liecību. Pa šo pusgadu, kopš es daudz esmu mājās, sasniegumi vai nu stabili vai uz augšu. Vismaz puse no priekšmetiem ir krietni uz augšu. Angļu valodas atzīme pacēlusies par trim ballēm! Vitauta Ļūdēna "Pāva aste, lapsas aste" bija viena no manām mīļākajām bērnības grāmatām. Bet tagad man nav. Nezinu, kur palika. Es jau sen gribēju jums ielikt "peļu ķēniņam seši dēli" no šīs grāmatas. Nevarat kāds aizdot vai uzdāvināt? Manai vīramātei vienmēr gribas svinības pilī. Vakar viņai bija jubileja, un viņa mūs uzaicināja uz restorānu Bīriņu pilī. Paralēli notika vasarsvētku pasākums, nu tur koncerts, zaļumballe un atrakcijas. Vēlāk pie kafijas aizrunājāmies, kas ir kaitīgs, nonācām līdz zobiem, un tad viņa saka, par spīti bērnībai Sibīrijā, zobi viņai visi esot labi. Es saku, jums jau tur droši vien nebija saldumu. Bija gan, viņa atbild, ledenes. Bez tām ledenēm esot varējuši nopirkt tikai maizi, un arī ne uzreiz. Pirmajā pavasarī vispār gandrīz badā nomiruši, jo vietējiem dārzeņu krājumi jau beigušies, bet kolhozs par darbu devis paniņas, tas tad ir bijis vienīgais ēdiens. Pēc tam mamma pārcēlusies strādāt uz bagātāku fermu, kur maksājuši 30 rubļus. Par tiem tad pirkušas maizi un tās ledenes. Nekādu citu pārtikas produktu veikalā neesot bijis. Tai fermā strādājot, mamma viņu vienmēr saukusi padzerties pienu. Vēl joprojām uz pienu nevarot paskatīties. Pēc pieciem gadiem Staļins palaidis bērnus mājās. Atgriezusies Latvijā deviņu gadu vecumā. Bez mammas. Mamma atgriezusies pēc Staļina nāves. |
|||||||