|
|||||||
|
annuska's Journal Pēc Martkores aptaujas, dzejniekam raksturīgi: bārda, bezatbildība, nekad nenodziestoša ciga zobos, klusa balss, drausmīgs rokraksts, berete un neskūta seja, skumja dvēsele, ap kaklu vienmēr kaut kāda stulba šalle, gudra diršana, berete, sapņains skatiens, kalsns un salīcis augums, spuraini mati, aknu ciroze, dīvains ārējais izskats, grūtsirdība, paģiras, nekopta bārda, netīras, putekļainas drānas, apcerīgums, nabadzība, bārda un daudz brīva laika, slikta dikcija. Bārda ir 3x + 1x neskūta seja. Man jau, protams, vislabāk patīk tā skumjā dvēsele. Atkal jūtos vainīga, ka ēdu kvalitatīvāk (veselīgāk un manuprāt arī garšīgāk) nekā bērns. Bērnam mans veselīgais un garšīgais nav pievilcīgs. "[...] un doma, ka pēc nedēļas Annikai jāiet uz skolu, šovakar jānopērk jogurts un jāpiezvana ir mammai" (I.G.) Cik es saprotu, šī bija pēdējā karstā diena. Atvieglojums ir, bet arī drusku skumji. Sakrāmējām puikam čemodānu. Brauks uz sporta nometni peldēt, pirmo reizi pavisam prom no savējiem. Uztraucos drusku. Laukos šorīt bija apmācies, migla un daudz zirnekļa tīklu. Tā bija otrā reize, kad sapratu par augustu. Pirmā bija aizvakarnakt, kad kļuva vēsi pleciem. laimīga vasara, drusku mazāk naudas un daudz vairāk prieka Reizēm dzejolis ir kā neliels fragments vai nojausma par kādu lielāku stāstu, kā lūramlodziņš, pa kuru tu ieraugi visu pārējo. Rādījās tāds sapnis - mana mātesmāte Ļoļļobaba (kura jau sen ir mirusi), mans tētis, Linards un Pēterītis brauca prom no Latvijas, jo šeit ir pārāk slikta dzīve. Es teicu, ka sirds man lūst par viņu aizbraukšanu un ka es raudāšu. Kā man patīk, ka tu raudi, teica Pēteris. Man gan tas nepatīk, reāli besī, iebilda Linards - mana jaunības mīlestība, ar kuru gadiem praktiski neesmu tikusies. Man arī, teica Mārtiņš, mans vīrs. Nu ja, ar tevi man ir citas attiecības, es teicu Pēterītim. Kardināls Pujats intervijā portālam Mango: Nesen kādā aptaujā tika noskaidrots, ka Vatikāna priesteru mīļākā mūzika ir bītli un Pink Floyd. Vai jūs arī klausāties tādu pasaulīgu mūziku? Es neesmu tāds speciālists. Kas to var atšķirt - klasiskā mūzika, bītli, roks? Bet kad bija tas garais maratons ar dziedošajām ģimenēm un kad gatavojās tam Eiro konkursam, tas ir ļoti interesanti. Es neesmu mūziķis, bet man mūzika ir pacilājoša. Izņemot tādus, kas tur bļauj un ar tiem ragiem. Viens ar ragiem tak Eiro mūzikā vinnēja, vai tik tie nebija somi? Man liekas, ka tas bija kaut kāds pārpratums - viņi nepārsteidza ar savu mūziku, bet ar izskatu. Un kā jums ar populāro literatūru? Droši vien, ka nelasāt tikai teoloģiskus traktātus... Caurmērā skrejoši pārskatu ejošo presi, bet vairs... Kad gāju ganos, izlasīju visus Senkeviča romānus ar viņa patriotisko un reliģisko noskaņu. Bet sēdēt es ne visai mīlu. Upīša Zaļo zemi es nekad neesmu izlasījis līdz galam. Bet virsū man nepatīk skatīties tādām grāmatām kā tā angļu rakstniece, kas izlaida tos naudas gabalus par burvestībām. |
|||||||