17 October 2016 @ 06:11 pm
Cilvēce, izaugsme un stagnācija  
Pēc sarunas un tikšanās ar Viņu es atkal atcerējos sevi. Jā, izrādās, es esmu cilvēks ar vēlmēm, vajadzībām. Jā, es vēl aizvien jūtos kā vientuļais vilks starp visiem pārējiem - šiem es esmu par maz metāliste, šiem es esmu par maz bradātāja, šiem es esmu par maz gōriste, šiem par maz caca, šiem par maz pelēka un tamlīdzīgi.
Un jā - es vēl aizvien nesaprotu, kā cilvēks var negribēt strādāt par/ap sevi. Es tiešām, tiešām nesaprotu, kāpēc darbs ar sevi citiem liekas kaut kāda "pielāgošanās" vai "sekošana" citam, nevis reāli solis pretim labākam sev pašam. Sak, dari tā, lai labi pašam i Sašam. Bet [..].
Ehh, ko es daru tik nepareizu ar savu dzīvi, ja jau es turpinu tā justies un turpinu just sliktas lietas sevī?
https://oldbrowser.files.fm/u/ubdvaaa2#/view/1429438434_1509637895.jpg
 
 
( Post a new comment )
Eos[info]eos on October 17th, 2016 - 09:40 pm
Protams, Tev ir tiesības vēlēties tos cilvēkus, kas pieņem Tevi tādu, kāda es. Tas ir tikai normāli.
(Reply) (Link)
gedymin[info]gedymin on October 17th, 2016 - 10:31 pm
Man patīk šī Tava īpašība, un citos tās pietrūkst.
Kamēr vien tas ir normālā, dzīvi pašam negraujošā apjomā...
(Reply) (Link)