annu ([info]annu) wrote on October 17th, 2016 at 06:11 pm
Cilvēce, izaugsme un stagnācija
Pēc sarunas un tikšanās ar Viņu es atkal atcerējos sevi. Jā, izrādās, es esmu cilvēks ar vēlmēm, vajadzībām. Jā, es vēl aizvien jūtos kā vientuļais vilks starp visiem pārējiem - šiem es esmu par maz metāliste, šiem es esmu par maz bradātāja, šiem es esmu par maz gōriste, šiem par maz caca, šiem par maz pelēka un tamlīdzīgi.
Un jā - es vēl aizvien nesaprotu, kā cilvēks var negribēt strādāt par/ap sevi. Es tiešām, tiešām nesaprotu, kāpēc darbs ar sevi citiem liekas kaut kāda "pielāgošanās" vai "sekošana" citam, nevis reāli solis pretim labākam sev pašam. Sak, dari tā, lai labi pašam i Sašam. Bet [..].
Ehh, ko es daru tik nepareizu ar savu dzīvi, ja jau es turpinu tā justies un turpinu just sliktas lietas sevī?
https://oldbrowser.files.fm/u/ubdvaaa2#/view/1429438434_1509637895.jpg
 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: