03 December 2014 @ 03:38 pm
Brīvība  
Šodien gulēju ilgi. Ļoti, ļoti ilgi. Sen pelnīta // nepieciešama atpūta.

Gulēju līdz gandrīz trijiem. Pa starpam naktī dabūju sapni, kurā ieklīda viņš, tad otrs sapnis bija diegzan baismīgs, par pamestu māju, kurā mani vajāja ļauna, ļoti ļauna dāma, un tad no rīta vēl paspēju paplanēt lūsidajos sapnīšos - erotiskos un ļoti, ļoti sajūtu pilnos. Es dievinu lucid dreaming. Tikai diemžēl man pārsvarā tie ir no vēla rīta - ap 9 - 13, tāpēc darba dienās to nevar atļauties. Un tas ļoti smeldz.
 
 
( Post a new comment )
annu: smile[info]annu on December 4th, 2014 - 11:06 am
Tas, kas ir palicis, ir siltās un skaistās jūtas. Un tās pat nav jūtas, tās ir atmiņas par jūtām, kas bija reiz siltas un spēcīgas. Dzīvot atmiņās par jūtām un alkt pēc tām ir ļoti nejauki, man tā liekas viena no ļaunākajām lietām, kas var notikt, pēc sevis spriežot. Tāpēc man iestājas panika, dzirdot kādam šādus pagātnes rēgu izraisītus jūtu uzplūdumus.
Iedvesmai iesaku sarakstes ar jauniem, svaigiem cilvēkiem. Mani, piemēram. Man kā reiz pietrūkst garāku jēpastu :D
(Reply) (Parent) (Link)