es beidzot esmu sapratusi, cik brīnišķīgi ir piecelties stundu agrāk, nekā vajadzīgs. mierīgi dzert kafijas, noskatīties Draugu sēriju un piebāzt vēderu ar salātiem. sagatavoties gaidāmajām pretīgajām lietām un stuff.
prieciņš.

no centra līdz mājām nācu četrdesmit minūtes (pierasto divdesmit vietā) šausmīgu vēdersāpju dēļ. biju jau ieplānojusi BEIDZOT sakārtot dzīvokli, bet neko citu nespēju, kā saliekusies sēdēt un kunkstēt. un pats šausmīgākais ir tas, ka te nav neviena, kas mani pažēlotu, uztaisītu man tēju vai runātos, lai novērstu no tā uzmanību. vientulīgam dzīvesveidam ir arī savi mīnusi tomēr. žēl, ka Gētes nav šeit, man tā mazā draņķa pietrūkst. jācer, ka tās četras apēstās ogles līdzēs, kaut gan man nav ne mazākās nojausmas, vai man maz vajadzēja tās lietot.

kaut kas jocīgs. esmu pasākusi iet gulēt un celties dīvainos laikos. smēķēt visur, berot pelnus uz grīdas, un atstāt bardaku visur, kur eju. es vēl ne tik sen biju cilvēks, kas katrreiz, atnākot mājās, kārtoja dzīvokli, smēķēja tikai pa logu, pēc katras ēdienreizes mazgāja traukus un gāja gulēt desmitos vakarā. šobrīd pusplika sēžu virtuvē uz grīdas, skan kopš sestās klases neklausītais Mudvayne (wtf!?) un iznīcinu milzīgu siera gabalu brokastīs. kaut kāda personības krīzes iestājusies, jādomā.

es teicu, ka viss būs kārtībā - 8! ceru, ka arī meitenēm labi ies antīkās vēstures eksāmenā šodien.
un es esmu izgulējusies!
un vēl kas. tā jocīgi, bet pēdējā laikā rakstu šeit it kā kāda pienākuma dēļ. kad nav, ko darīt. ne tā kā kādreiz, kad man šo 'vietu' vajadzēja.
P.S. smēķēt gultā ir gandrīz tik pat labi kā vannā.

ja trīs dienu laikā ir gulētas četras stundas, nav brīnums, ka vienā brīdi attopies, ka jau pusstundu sēdi un blenz sienā bez jelkāda sakarīga izskaidrojuma. un šādā afekta stāvoklī es ieiešu KT eksāmenā - maniakālu spīdumu acīs. gud lak tu mī. ūn - labrīt!

man vajadzēja daudz mācīties, nevis piedzerties. kad esmu satraukta, vīns līst un problēmas pazūd.
...līdz nākamajai dienai, pie velna.

viss uztraukums, ienākot šeit, kā ar roku atņemts. ienācu, pārstiepusies trīs maisus un datoru nesot. nevarēju vīnu dabūt vaļā, jo nebija korķviļķa. beigās pievārēju pudeli, ne bez traumām, protams. uztaisīju sev vārītus kartupeļus ar brīnišķīgu gaļas mērci un salātiem nakts vakariņās (!). noskatīšos filmu, nomierināšu prātu, sakārtošu domas un samudžinājušos kultūras teorijas informāciju galvā, un ķeršos atkal pie lietas. domāju, ka būš labi. kad tad es neesmu izķepurojusies?
P.S. es arvien vairāk sāku apjaust, cik ļoti man patīk gatavot ēst. jāsagrabina nauda kaut kur un jānopērk pavārgrāmata.
P.P.S. trešā nakts bez miega sākas.

nemirst nu gan te man saspamojies.