jo vairāk tuvojas laiks, kad jādodas uz lielpilsētu, jo vairāk riņķo mani iekšējie orgāni, un jo vairāk man gribas palikt grāmatu zem spilvena, iet gulēt un ticēt, ka no rīta būšu gudra.

man rīt ir eksāmens, bet man tik nenormāli nāk miegs, ka neko nespēju uztvert. nebūs labi.

es pārdomāju. man nāk miedziņš un ir dusmas uz visu pasauli tagad. varbūt jāuzsmēķē, nez.

lai cik savādi tas arī nebūtu, doma, ka man jāpavada nomodā arī šī nakts izraisa tādu neizskaidrojamu prieku. laikam bezmiega naktis vienkārši atsauc atmiņā āvģ, kura man vēl aizvien pietrūkst. šonakt kultūras teorija man izēdīs smadzenes.

es laikam tomēr biju tepat uz galda izslēgusies uz laiku. cik nelāgi - izjauca visu manu plānu.

tikko pabeidzu referātu mākslas vēsturē. biju aizmirsusi, cik ļoti man patīk strādāt naktīs. jau vidusskolā sapratu, ka tas ir vienīgais laika periods diennaktī, kad manas smadzenes darbojas man vēlamā virzienā. gan jau, ka būtu varējusi vēl pagulēt, ja sāktu rakstīt ātrāk, bet man ļoti vajadzēja skatīties filmas līdz četriem rītā. te nu bija - prioritātes.
te jums mūzika, par kuru dīvainā kārtā līdz šim biju piemirsusi, taču tā pilnīgi noteikti šorīt ir īsti vietā.

man gāja labi. kopš vakardienas esmu arīdzan par vienu gadu vecāka - kā vienmēr nekādas īpašās emocijas tas neizraisa. man vispār liekas muļķīgi uzspiest sev dažādas jaunas apņemšanās, Jaunajam gadam sākoties. apdomājieties taču - lielākajā daļā gadījumu nekas neizdodas. turklāt, kādēļ gan vajadzēu noteiktu datumu, lai kaut ko apņemtos, ja to var darīt tūlīt un tagad, nevis atlikt 'uz nākamo gadu'? es jums pateikšu, kāpēc, - cilvēki ir pārāk slinki, vāji un bailīgi, lai piespiestu sevi mainīt kaut ko tūlīt. viņiem vajag sagatavošanās un apdomāšanās periodu, kas parasti arī ir tas, kas visu izčakarē. es kaut ko vēl gribēju piebilst, taču aizmirsu. mani tas arī īpaši neapbēdina. jauku jums vakaru, cibotāji.

vienu gan es esmu sapratusi - Jaunajā gadā ģimeni apciemošu daudz retāk, tas jau sāk kļūt smieklīgi.