19 December 2014 @ 09:09 am
par textu dzīvi  
Slavenajā austrumzemes cartētētiņa intervijā - http://www.kremlin.ru/news/47250 - skanēja apgalvojums: "Ведь мы же почти от официальных лиц слышали многократно, что несправедливо, что Сибирь с её неизмеримыми богатствами вся принадлежит России" (Jo mēs no gandrīz oficiālām perosnā daudzkārt esam dzirdējuši, ka nav taisnīgi, ka Sibīrija ar tās neizmērojamām bagātībām pieder Krievijai). Austrumos no Zilupes tas bieži tiek atkārtotas atkal un atkal kā pierādījums tam, ka Rietumi naktis neguļ, apskaužot Krieviju un alkstot to sagraut. Lai gan nekad neviens politiķis Rietumos neko tamlīdzīgu nav teicis. Kā [info]mi3ch konstatē, frāzi "Сибирь — слишком большая территория, чтобы принадлежать одному государству!" (Sibīrija ir pārāk liela, lai piederētu tikai vienai valstij.) pirmais izteicis Krievijas TV raidījuma "Постскриптум" vadītājs Puškovs (Алексей Пушков), neinformējot, no kurienes to rāvis, un tā sauklis, apaugot ar variācijām, dzīvo pats savu dzīvi.
Tā kā jautājums par frāzes izcelsmi pa laikam parādās, ir arī atbildes, no kurām populārākā šobrīd to piedēvēt Olbraitai (Siberia holds too many natural resources for just one country’s use, Albright apparently said), bet vai kundzīte atvaļinājusies ko tādu patiesi ir teikusi, nezinu. Aplam jau nu nediplomātiski izklausās.

Tas pats, manuprāt, ir arī dievzemītē ar frāzi "Наша Рига прекрасный город, жаль только, что слишком много латышей" (Mūsu Rīga ir lieliska pilsēta, tikai žēl, ka tajā pārāk daudz latviešu) - esmu to dzirdējis daudzas jo daudzas reizes, un vienmēr tikai no latviešiem. Tīņa gadus pavadīju Imantā, dzīvoju klasiskā deviņstāvenē, kur bijām aš vai vienīgā latviešu ģimene, mācījos t.s. "draudzības" skolā, kurā bija latviešu un krievu plūsmas, un savstarpējie kautiņi bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa (taisnības labadiņ jāpiebilds, ka biežāk krievi klapēja latviešus, nevis otrādi, jo latvieši bija krietni bailīgāki un neorganizētāki). Nu un savstarpējā pasaukāšanās bija norma, tb dzirdēts ļoti daudz kas. Taču ne reizi šo frāzi neesmu dzirdējis ne no viena krieva (lai gan pieļauju, ka, tepat blakus dzīvojot, kāds krievs to no latviešiem varētu būt iemācījies), vienmēr tikai no latviešiem kā pierādījumu krievu ģenētiski ļaunajai un netaisnīgajai dabai.
 
 
19 December 2014 @ 09:07 am
nevajag  
iekost sev mēlē, tad vaigā, ieraut kaklu rāvējslēdzējā, ceļoties atsist pret atvērto logu "avotiņu", sagriezties ar papīru, iebliezt sev ar āmuru..
 
 
dziedu līdzi: Alela Diane - Before The Leaving
 
 
19 December 2014 @ 09:04 am
 
Tik daudz naudas kā tagad man nekad nav kontā bijis. Tas protams ir labi, jo šobrīd viņa ir ļoti vajadzīga. Žēl tikai, ka nākamā alga būs tikai februārī. Valsts iestāžu specifika.
 
 
18 December 2014 @ 09:48 pm
 
Vai kādam ir nevajadzīgs ledusskapis, vēlams ar saldētavu?
 
 
18 December 2014 @ 05:31 pm
zikāi?  
I tā, ka divdien darbu padaru pusotrā dienā, mājās vēl kauko nafig paķimerējos, un viss ir skaisti. Ja neskaita to, ka man pilnīgi nav nekādas iedvesmas domāt par kristiešu svētkiem un vispār par svētkiem. Nav ziemas, nav ziemsvētku, jopta!
 
 
18 December 2014 @ 04:50 pm
Portrets ielu mākslā  
Labdien!

Maģistra darba vajadzībām lūdzu atsaukties ielu māksliniekus, kuri savos darbos radījuši portretus.
Tehnika nav no svara, būtiski, lai tā būtu jaunrade, t.i., piemēram, stencili no gatavas Boba Mārlija un Borata bildes neder.
Vēlētos rakstiski nointervēt, daži jautājumi. Ļoti arī vajadzētu darba foto, bez tā nevar, ja dzīvē vēl darbs redzams, varu arī pati nobildēt. Personu dati netiks ievākti, maģistra darbā tiks uzrādīts mākslinieka pseidonīms un darbu foto, kā arī, protams, intervijas saturs.

Ja Tu zini kādu, kurš atbilstu meklētajam, lūdzu, padod ziņu viņam/viņai un man, lai varam sakomunicēt.
Ja kas, varam sarakstīties epastā, mans ir digninja at gmail.

Paldies!
 
 
18 December 2014 @ 04:57 pm
 
Vajag Mišimas "Zelta templi" ļoti drīz!
Ja kādam ir lieks eksemplārs, labprāt nopirktu, pieskrietu klāt.
monkiki@inbox.lv
 
 
18 December 2014 @ 04:36 pm
 
Labvakar cibiņi!
Vai ir kāds serviss, kas no Nīderlandes pārsūta preces uz Latviju (līdzīgi kā lbss Vācijā)? Atradu Ļoti Nepieciešamo preci .nl veikalā, bet viņiem ir tikai vietējais shipings.
Paldies!
 
 
18 December 2014 @ 11:12 am
par Austrumu Baznīcas Ziemassvētkiem.  
Pamanīju nu jau ne svaigu ziņu, ka Saeima izskatīšanai komisijās nodevusi likuma grozījumus, kas paredz noteikt par brīvdienu 7. janvāri, kad Ziemassvētkus svin pareizticīgie un vecticībnieki. Gan jau, ka noraidīs, kā līdz šim.

Vienīgā doma, kas iešāvās prātā: kārtīgs latvietis ar prieku atteiksies no apmaksātām brīvdienām (un ignorēs to, ka ļoti liela daļa latviešu, it sevišķi Vidzemē, tradicionāli ir pareizticīgie), ja ar to kā var ieriebt "krieviem".
 
 
18 December 2014 @ 02:36 am
 
DELFI. Policija informē, ka ap plkst.17 Rīgas ielā, veikalā "Maxima", kāds stipri iereibis 1977.gadā dzimis vīrietis nozaga 0,43 eiro vērtus gaļas salātus ar šķiņķi. Vīrieša izelpā konstatēts rekordliels promiļu skaits – 5,24.
 
 
18 December 2014 @ 12:35 am
 
Šur tur jau bijām manījuši un dzirdējuši neizpratnes pilnas vai nemierīgas atsauksmes par Instrumentu koncertiem Domā - nu, tur gaismas bijušas ne tādas, dziesmu vispār arī nav bijis, redzēt neko nevarēts, un tāpēc publika kāliem vien pametusi dievnama telpas.
Tā kā pirms tam jau biju itin čakli saklausījies jauno disku, prātoju, ka gan jau pie vainas varētu būt sagaidītā nesakritība ar izdzirdēto, jo, kā jau šur un tur norādīts, jaunajā CD ir pat pagrūti nošķirt atsevišķas "dziesmas" - ar to saprotot puslīdz noteikta garuma skaņdarbus ar mūziku, vārdiem, atsevišķu instrumentu solopartijām un visu citu, kas nu pienākas.
Jau pēc pirmās noklausīšanās reizes, nospriedu, ka šis, iespējams, ir vistrāpīgākais man zināmais skaņu celiņš depresīvajam latvietim ziemā (šos trīs vārdus var sakārtot arī citā secībā), un nozīmīgākais tur nav melodija vai teksts, bet skaņa. Skaņa, kas brīžiem ir tāda, it kā tu būtu iebāzis galvu izjauktās klavierēs, bet brīžiem - it ka atmiņām par pirmoreiz pusaudža gados dzirdēto Dark Side of The Moon pāri klātos viss cits, ko kaut kur gadījies dzirdēt vai just.
Esam jau žēlojušies, ka pēdējā laikā dažādi priekšnesumi uz skatuves nav īsti likušies nonākam līdz pilnībai - sākot ar pašsacerētām operām un beidzot ar izrādēm teātros.
Instrumentu koncertiņš (nebija nemaz garš) gandrīz zudušo ticību formas, satura un prasmju pilnībai atjaunoja.

P.S. Kas tur vainas bija gaismām - arī nevarēja saprast.
P.P.S. Vienīgi aizrunāties Šipsim tajās pāris reizēs nevajadzēja. Vienubrīd jau aizklīda pie Dieviņa, un gandrīz nepabeidza teikumu.
 
 
17 December 2014 @ 06:58 pm
romas brīvdiena  
Te ātri pierod pie liela skaistuma.
 
 
17 December 2014 @ 06:29 pm
Kafijas automāts, velo grozs, pusmētelītis, aizkari, 2 krūzes  
bildes, cenas un aprakstiņi )

Pieteikties var komentāros, vai rakatot uz freedom at inbox. Ja ir pircējs, varu aizvest praktiski jebkur Rīgā un/vai pierīgā.

Upd. Reāli savāktās lietas nodzēsīšu.
 
 
17 December 2014 @ 01:31 pm
 
varbūt kāds var novilkšanai uzmest empyrium - weiland? paldies.
 
 
17 December 2014 @ 11:46 am
dāvinu nokiju  
Nupat pīpojot, un pamanot kolēģi ar garu šalli, kurai bumbuļi galā, iešāvās prātā ideja (nekur tādu redzējis neesmu, kaut jāatzīst, neesmu adījumu specs).

Tā kā idejas patentēt nevar, tikai konkrētas modifikācijas, dāvinu tautai latviešu nokiju - ūberkrutas šallcepures ideju rokdarbniekiem. Īss apraksts: gara adīta, gana plata šalle, kurai abos galos veidotas kabatas kā cepures ar bumbuļiem. Izmantojama visdažādākajos veidos:
- viens šalles gals kalpo kā rezerves cepure tavam bērniņam, kurš savu cepuri saslapinājis, mēģinot spēlēt sniega kurmjus, vai kuram vienkārši spēji uznākušajā salā no rīta uzvilktā cepurīte par plānu;
- kopīga dubultcepure mīlas pārņemtiem tīņiem, kas rociņās sadevušies klejo pa sniegotajiem parkiem vai pārītī uz slēpēm šļūc no kalna lejā;
- abus cepuršalles galus (cepuru maisus) var izmantot kā papildus kabatas, kur ietūcīt piparkūku maišeli, pīrādziņus un konjaka blašķīti, ejot pastaigāties, bet nevēloties stiept šādu nieku dēļ somu (kuru pēc tam tukšu jānes mājās;
- citi veidi, kas prātā ienāk.
Nu kaut kā tā.

Idejas realizētājam un Āzijas tirgus iekarotājam (katram ķīnietim pa latviešu cepuršallei!) atgādinu, ka derētu tā kā 5% man noskaitīt par šīs zelta āderes atklāšanu un nodošanu viņa/s rīcībā. ;)

UPD:
Palielījos kolēģiem, tak sekoja auksta duša: izrādās, šādas šalees sen jau apritē. :(((((
Tags:
 
 
17 December 2014 @ 10:48 am
 
sapnī redzēju cibiņu, kuru es galīgi nelasu. galīgi - tas ir, ka piem leitest postos pat ar aci neuzmetu. jo, ja uzmetu ar to aci, tad atkal ir fui! kaka maraka - atkal šitas mērkaķis. nu tā, ka kretinē. wļ;
un vopše atnāca pie manis sapnī, uzvedās pieklājīgi, bet tomēr palika grēma - par ko?
 
 
dziedu līdzi: Eminem - Guts Over Fear ft. Sia
 
 
17 December 2014 @ 10:13 am
Aina Renda "Himna"  
ļoti vajadzētu dāvanai, bet nekādi neatrodu, kur to varētu iegādāties? Varbūt kāds zin?
 
 
17 December 2014 @ 10:04 am
 
Man tā zebras dierza ja piegriezusies, ja neskaita sasistu plazmas telziņu pie klienta, aizmirstas glaunās drēbes pie klienta un nedaudz savādāk ielietu grīdu vannas istabā, tad vakardienas jobannijvrod kašķi ar iepriekšējās īrnieces(forša cilvēka) pustrako māti, šķiet kā gaisma dirsas tuneļa galā.
Priecīgu hannukah!
 
 
17 December 2014 @ 09:28 am
visam ir divas puses, kā uz to paraudzīties  


reverss )
 
 
17 December 2014 @ 09:25 am
par rmegaradošām personām  
Tas, ka cilvēks ir mazliet traks, nebūt nenozīmē, ka viņš ir arī mākslinieks. Visbiežāk viņš ir vienkārši vairāk vai mazāk traks. :)
Tags:
 
 
17 December 2014 @ 06:34 am
nupat, pīpojot rīta cigu pēc rīta kafijas, iešāvās prātā  
Sabiedrība, kurā lielākajai daļai ļaužu nav prāta spēju, lai darītu pašas sabiedrības dzīvi labāku, bet ir vēlme darīt ko labu, pievēršas suņu/kaķu patversmēm, lai savu spēju robežās censtos darīt vismaz dzīvnieciņu dzīvi labāku.

Tik ar tām prāta spēju robežām pēc definīcijas jau pašvaki, tāpēc biežāk sanāk kā tai hrestomātiskajā zaļo izgājienā: ielauzās naktī ūdeļu fermā, izlaida dzīvnieciņus "brīvībā", kur tie apkoda apkārtējo zemnieku saimniecībās tūkstošiem mājputnu un pēc tam, pēc pāris mēnešu mokpilnas cenšanās izdzīvot savvaļas apstākļos, visi masveidā apsprāga badā.

P.S.
Tas nekādi nenozīmē, ka mana kapacitāte būtu lielāka. Man gluži vienkārši ir krietni lielāks slinkums glābt kokos apmaldījušās vāveres, kuras netiek zemē, un tā.
Tags:
 
 
17 December 2014 @ 12:45 am
Art Deco lūpukrāsa  
Skaistā, bet specifiskā tonī.
Vistuvākā šai, bet ar izteiktāku brūno krāsu:
http://www.artdeco.com/en/makeup/lips/lipsticks/perfect-color-lipstick-13-3660.html#option-125

Vienu vienīgu (patiešām, diemžēl) reizi uzkrāsota.
Varbūt neētiski piedāvāt kosmētiku, bet kas zina, ja nu kādam saimniecībā noder.


Neapdomīgi iegādāta "Drogās", līmlentes pēdas uz futrāļa.


Šeit vai amarrilla@inbox.lv
 
 
16 December 2014 @ 08:32 pm
Darbs zūū  
čau čau!

Tiek meklēts spēcīgs, gudrs un uzmanīgs cilvēks ( vīriešu dzimtes, jo darbs ir samērā fiziski smags) darbam ar zirgiem un arī citiem eksotiskiem un ne tik eksotiskiem dzīvniekiem. Darbs tāds, kas sniedz supergandarījumu un prieku, jo darbojamies tiešā kontaktā ar dzīvniekiem, bet ir jābūt zināmam rūdījumam un spējām pieņemt pareizos lēmumus.

Vēlamās prasības:
x biologa / veterinārā / zootehniķa izglītība (var studēt);
x pieredze zirgkopībā vai vismaz vēlme komunicēt ar šiem dzīvniekiem un spēja nebaidīties no tiem;
x vēlama pastāvīga dzīves vieta Rīgā

Sīkāka informācija - rakstot man uz tmlpva@gmail.com

Pārējie draudziņi, kam tas nav aktuāli, bet varbūt zinat kādu foršu dzīvniekmīli, padalieties ar info.

Paldies!
 
 
16 December 2014 @ 06:35 pm
Dāmu apavi un apģērbi  
Daži labi apavu pāri, kleitas un vēl šis tas, kas kādam varbūt noderēs vairāk. 
Bildes un apraksti šeit.

marta.reihmane@gmail.com
 
 
16 December 2014 @ 04:32 pm
Cirslītis  
Ho ho ho! Ja neskaita to, ka visi instrumenti pa klienta dzīvokli savākti, putekļi saslaucīti un viss ahūna labi, atvados no klienta, sakrāmēju apģērbu maisiņā, nolieku pie durvīm, paspiežu roku pacientam... Un dodos uz mašīnu, atbraucu uz darbu atpakaļ, ieeju dušā un taisos saģērbties par cilvēku. Huju! Manas drēbes Bauskā ar visām mājas atslēgām!
 
 
16 December 2014 @ 03:05 pm
muzikāli tehnoloģiski bibliogrāfisks jautājums  
labudien!
vai latviešu valodā ir izdota kāda grāmata par mūzikas instrumentu izgatavošanu?
un kur šādu informāciju meklēt krievu, angļu valodās, ir kādas grāmatas?

senkjū verī mač for ze informeišans.
 
 
16 December 2014 @ 02:38 pm
 
Pēdejās nedēļas laikā vēders ir tā izaudzis. Un mazā arī aktīvāk kustās. Ir grūti pieliekties un viss apēstais liekas tik smags un aizņem pārāk daudz vietas. Tagad varētu dzīvot no šokolādes - aizņem maz vietas un daudz nemaz apēst nevar. Bet nedrīkst.
Un deprešens ir prom, smaids ir vairāk. Tā tam arī vajadzētu būt, jo viena te visu laiku atgādina par sevi - sēdi un vēders cilājas. Nenormāli forši! :)
 
 
16 December 2014 @ 11:22 am
 
Vai kāds zina, kur pašlaik varētu nopirkt jaunu stikla taru, konkrēti – stikla pudelītes līdz 200 ml tilpumā ar aizskrūvējamu vāciņu? Biju cerējusi uz Gemos, taču nekā. Paldies!
 
 
16 December 2014 @ 10:07 am
 
Cik kwh būtu adekvāts elektrības patēriņš 50l ūdens boilerim mēnesī?
Pieņemsim, ar dušošanos rītā vakarā.
 
 
15 December 2014 @ 11:06 pm
Juceklīgs pārskats: 2014  
“Palieku viens, mēģinu sildīties un vēroju. Parādās vēl kādi tūristi, tomēr vietējo ir vairāk. Pārsteidz klusais miers, kas valda kalna virsotnē, tikai sarunas pusbalsī, čuksti, mājieni, nekādu izsaucienu vai klaigu. Vietējie puikas bariņos vai kuplās ģimenes ierodas pēdējā brīdī, labi zinādami kāpšanai vajadzīgo laiku un savas iespējas. Visi saullēkta gaidīšanu uztver ar nopietnu saviļņojumu, un kad debesis sāk krāsoties un kļūst gaišas, sākas priecīga rosība, jo visi vēlas ieņemt labākās vietas un redzēt to pilnībā. Bez grūstīšanās un spaidīšanās. Sajūta kaut kādā ziņā līdzinās mūsu pašu pacietībai, vasaras saulgriežos gaidot rītausmu un pēcāko lepnumu, ka es, lūk, sagaidīju, bet kāds cits varbūt nē. Oranžajā un gaišajā pamalē vispirms uzlec spilgta Rīta zvaigzne, tik spilgtu to neatminos redzējis, tā kāpj un kāpj, Saule seko.”

“Kad pret rītu pārnācām mājās, pretī ar panisku sejas izteiksmi skrēja abi kaķīši. Neverēja saprast, vai vainīgs bija bads, vai tas, ka dzīvoklī pilnā skaļumā visu mūsu prombūtnes laiku bija skanējis Mamonovs. Tas gan ir tikai viens no šīs nakts neizskaidrojamajiem gadījumiem.”

“Pamanīju, ka ir izmainīts mošķu novietojums.
- Nu jā, lai nebūtu garlaicīgi.
- Un dažus jau viņš arī sadedzināja.
- Tos, kuri tev īpaši nepatika?.
- Tos, kuri bija sapuvuši.
- Bija jau diezgan ilgi kalpojuši.
- Kalpojuši!
- Nu, jā, tas jau koks, viņi bojājas. Redzi, ja būtu daudz naudas, viņus varētu apstrādāt… ar laivu laku.
- Laivu laku?
- Nu, jā, laku, ar kuru lako koka laivas. Tad gan nekas viņiem nenotiktu.
...
- Man jau likās, ka var ar antiseptiķi, sliktākajā gadījumā kaut vai apdedzināt…
Šķita, ka neko citu, izņemot laivu laku, viņš īsti nebūtu gatavs pieņemt.
Izgājām laukā. Apskatīt radījumus un sniegpulkstenītes tuvāk. Lietus bija pierimis.
Viņš steidzās pa priekšu, viņa vēl kavējās priekšnamā, āva zābakus, vilka jaku. Gāju viņam nopakaļ un uz taciņas iekāpu kaķa vēmekļos.
- Klausies, - viņš neatskatīdamies un turpinādams iet pa priekšu, teica. - Tev jāparunājas ar brāļiem un māsu.
- Par ko?
- Kur dzīvos mamma, kad manis vairs nebūs. Un ko darīs ar šito dzīvokli.
- Vai tad tu jau taisies uz Kukaiņciemu?.
- Man ir tāda sajūta, - viņš atskatījās.
Pienāca mamma, vairāk neko viņš neteica.”

“Par nupat nodegušo Braslas krogu man ir specfiskas atmiņas. Pagājušajā vasarā, kad kājām gāju no Rīgas uz Valku, šo vietu biju nolicis kā otrās dienas pusdienošanas punktu. Kad ap dienas vidu tur ierados, izrādījās, ka pie viņiem ar karti norēķināties nevar, tāpēc pagājos atpakaļ un pusdienas ēdu šaipus Braslai šosejas otrā pusē. Kad visu biju apēdis un tiku līdz maksāšanai, sapratu, ka savu bankas karti iepriekšējās dienas vakarā esmu atstājis Raganas veikalā.”

“Vakar vakarā pie draugiem lasījām skaļi priekšā Sisoja Sisojiča izgājienus no "Meža avīzes" un secinājām, ka otras tik lieliskas grāmatas bērniem "par dabu" laikam nav. Tie vēl bija laiki, kad no bērniem nebija jāslēpj, ka "mazais mednieks" Sisojs Sisojičs pārdomu mirkļos uzpīpē mahorku.”

“1923. gada janvārī Lietuvas armija ieņēma Klaipēdu un pievienoja to Lietuvas valstij. Franču karavīri simboliski pretojās uzbrukumam. (1924. gada martā Nāciju līga akceptēja Klaipēdas iekļaušanu Lietuvā. 1939. gada 20. martā Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops uzstādīja ultimātu Lietuvas ārlietu ministram par Klaipēdas atdošanu Vācijai. 1939. gada 22. martā Vācijas karaspēks iegāja pilsētā. Nākamajā dienā pilsētā ieradās Ādolfs Hitlers un teica runu no pilsētas teātra balkona.)”


“Pie tās bildes ar karatistu pasta nodaļā bija bail rakstīt, bet te pastāstīšu. Pasta darbiniecei viņš vaicāja, kā varētu sazināties ar personu vai uzņēmumu, par kuru viņam vienīgā pieejamā informācija esot adrese. Pasta darbiniece kaut kā uz brīdi samulsa. "Saprotiet, viņi mani var nogalināt," steidzīgi runāja melnās jostas īpašnieks. "Varbūt nosūtiet uz to adresi vēstuli?" ierosināja darbiniece. "Un cik maksās vēstules sūtīšana?" vaicāja karatists. Lieki piebilst, ka viss viņa tērps, soma, kurpes, pat melnā josta bija pilnīgi jauni - kā tik tikko izņemti no Adidas veikala maisiņa.”

“Mazais izlīdis vai izkritis no jumta cauruma un uzrāpies strupceļā pīlādzī. Sēž tur un spalgā balstiņā sauc palīgā. Māte rosās pa jumtu, nesaprazdama, ko darīt. Nevar pat īsti dusmoties par jumtā iztaisītajiem caurumiem. Mazais brēc.

UPD. lielais mazo izskoloja un iemānīja tomēr uzlēkt uz jumta un atpakaļ migā.”

“Ko es darīju naktī? Cīnījos ar velnu. Tas notika pie liela baseina vai dīķa. Apkārt bija industriālas silikātķieģeļu celtnes ar visādām preču izkraušanas rampām, apdrupušām betona nojumēm un no tiem zaļganā stikla ķieģelīšiem mūrētiem logiem. Tāda kā padomju rūpnīca vai armijas bāze. Dīķī vai baseinā notika zemes smelšanas darbi. Pa resnu cauruli gāzās ar ūdeni sajauktu smilšu straume, vēl bija kaut kādi brūni aprūsējuši agregāti, sūkņi, šļūtenes u.tml. Strādnieki vienu no cauruļu posmiem atvienoja un piesprauda galā tai caurulei, pa kuru nāca šķidrā šļura, un nu smiltis tika novadītas kādā citā virzienā. Tomēr kaut kas viņiem tur labi nedarbojās, resnās caurules neturējās kopā, un savienojuma vietā caurule pārsprāga. Oranži brūns dubļu maisījums šļācās uz visām pusēm, drusku trāpīja arī uz mana kompīša (sēdēju betona nojumē un kaut ko strādāju), tāpēc kopā ar visiem citiem trausos kājās un meklēju drošāku vietu. Dīķis viļņojās un putoja, no tā cēlās kaut kādi gāzu burbuļi, un kaut kādā apstulbumā daudzi no klātesošajiem metās netīrajā ūdenī iekšā un priecīgi sāka plunčāties. Centos viņus aizturēt, atrunāt, bet neviens jau neklausīja. Velns, un tas man uzreiz bija skaidrs, ka tas ir velns, iznira no ūdens apakšas. Labu brīdi bija redzams apaļš gluds pakausis, tad viņš izlīda laukā viss. Tāds sarkans. Un tajā pašā mirklī peldošajiem uzreiz kaut kas tika atņemts - kam roka, kam kāja, kam abas. Bet šie to nemanīja, tik priecīgi plunčājās. Labi, ka man pie rokas pagadījās krūmu cērtamā mačete, ko pirkām Ventspils veikalā "Diāna". Nokapāju tam velnam galvu (baigi sīksta), sadalīju pa maziem gabaliņiem un metu brūnajā ūdenī, kur tie pazuda. Bet ar katru nogrimušo gabaliņu kāds no peldošajiem piepeši atskārta un sajuta, ko zaudējis. Vārdu sakot, gāja kā pa ellīti.”

“VID ir nebeidzama prieka avots. Šodien saņēmu uzaicinājumu ierasties un pastāstīt par to, ka it kā esot piegādājis vīngliemežus SIA WTF utt. Jāpiezīmē, ka nemaz nerunājot par konkrēto SIA, par kuru dzirdu pirmoreiz, arī vīngliemežus esmu redzējis vai nu tikai krūmos, dažkārt veikalā saldētavā vai reiz Nastavševa šķīvī.”

“Omīte pie rociņas veda mazdeliņu mājup no skolas. Vai varbūt uz pulciņu, mūzikas vai estētikas skoliņu.
- Kурильщица зараза! - viņa iesaucās un aizrāva bērnu kaut kur sāņus. - Засунула бы сигарету свою в жопу!”

“Šorīt pamodos ar domu - nez, ja tev mājās ir virtuves iekārta par 160 000, tai var dabūt arī KASKO?”