03 May 2015 @ 01:27 pm
 
Virsraksts: "Diemžēl bez Latvijas stenda Milānā sākas pasaules izstāde "Expo 2015""

Tas ir kā? Ja jau Latvijai nav sava paviljona, visi cerēja, ka arī viss Expo tiks atcelts?
 
 
03 May 2015 @ 11:42 am
Ko darīt ar apsveikumu kartiņām?  
Un ko jūs darāt ar apsveikumu kartiņām? Pēc cik ilga laika izmetat? Tapsējat sienas? Izmantojat kā grāmatzīmes?
 
 
03 May 2015 @ 10:34 am
 
DELFI. Gaļu un arī citus produktus, kurus cep uz pannas, nevajag nepārtraukti grūstīt un grozīt.
 
 
03 May 2015 @ 09:46 am
 
DELFI. Ikviens ir dzirdējis, ka krūts piens bērnam ir vislabākais, taču ne tādos gadījumos, kad tas tiek pasūtīts internetā. Krūts piens, ko piedāvā dažādas interneta vietnes, var būt piesārņots ar dažādiem vīrusiem, piemēram, hepatītu vai HIV, baktērijām, alkoholu, recepšu medikamentiem, kā arī nelegālajām narkotikām.
 
 
02 May 2015 @ 09:12 pm
gūgle uzmet, draugi nezin, varbūt ciba palīdz:  
Kurš Latvijā auž digitālo žakardu pēc pasūtījuma?
 
 
02 May 2015 @ 03:05 pm
garšaugi  
Klau!

Kur var nopirkt garšaugu stādus(baziliks un tamlīdzīgi)? Centrāltirgū? Varbūt ir vēl kāda jauka vieta Rīgā?
 
 
02 May 2015 @ 02:54 pm
Пятое правило арифметики  
В. ДОЦЕНКО
Доктор физико-математических наук

Пятое правило арифметики

Историки до сих пор спорят: как же могло получиться, что такие мудрые и образованные древние египтяне столь быстро разучились строить свои замечательные пирамиды? Все произошло на протяжении буквально нескольких поколений (на рубеже IV и V династий, около XXVI века до Р.Х.). И в самом деле, это была поразительная историческая катастрофа: веками учились, учились, по крохам совершенствовали мастерство, передавали все это из поколения в поколение, накапливали знания и опыт, потом выстроили свои три Великие пирамиды (Хеопса, Хефрена и Микерина) и вдруг разом все забыли, потеряли навык, умение и мастерство, перестали понимать элементарные вещи. Что особенно удивляет - это произошло как бы само по себе, безо всяких войн и нашествий варваров. Все, что было построено после, выглядело лишь как жалкое подобие Великих пирамид и сейчас представляет собой не более чем груду развалин.

tālāk )
 
 
02 May 2015 @ 02:07 pm
Чему учат на западном океане?  
Андрей Вольдемарович Смилга
физик-теоретик, закончил МФТИ и долгое время работал в ИТЭФ в Москве. С 1998 г. — профессор Нантского университета (Франция).

Чему учат на западном океане?

Предмет моей статьи — французское образование. Я знаком с ним не понаслышке. Прежде всего, я сам уже 13 лет преподаю во французском университете. Кроме того, мой сын приехал во Францию в возрасте 9 лет, окончил школу и сейчас заканчивает университет. О французском образовании уже написано замечательное эссе Виктора Доценко, долгое время работающего профессором в университете Paris-6 и в École normale supérieure в Париже. Оно называется «Пятое правило арифметики», опубликовано в «Науке и жизни»1. Всё, что там написано — святая правда. Поэтому я не скажу ничего фундаментально нового, однако читателя может заинтересовать мой собственный опыт и личные впечатления и к тому же я постараюсь более последовательно описать всю систему образования. Я живу в городе Нант близко от устья Луары на западе страны. Интересный город с богатым историческим прошлым. В раннем средневековье его пару раз брали и дотла сжигали викинги. Оттуда происходит Анна Бретонская – королева только что объединенной Франции в начале XVI века. При ней Бретань была освобождена от налогов. Следы этого сохранились доныне: на территории Бретани нет платных автострад! Через 100 с небольшим лет после воцарения Анны Бретонской и ровно за 400 лет до моего туда приезда славный король Анри IV провозгласил в Нанте свободу вероисповедания (так называемый Нантский Эдикт), и на этом в общем и целом закончились войны католиков и гугенотов. В XVIII веке город был важным французским морским портом, через который бодро шла «треугольная» торговля (из Европы в Африку везли ткани и бусы, из Африки в Америку – рабов, и из Америки в Европу – табак и сахар). Из колониального сахара в Нанте варили (и варят до сих пор) специальное монпансье. Во время революции там действовал кровавый комиссар Конвента Карье, топивший в Луаре целые баржи с пленными вандейскими повстанцами. Во время последней войны город, как и многие другие города севера и запада Франции, подвергся интенсивной американской бомбардировке, разрушившей исторический центр города. Город по российским меркам небольшой – во всей агломерации живет около полумиллиона. Один из лучших, если не лучший во Франции по качеству жизни. Много парков, близко океан…

tālāk )
 
 
02 May 2015 @ 11:24 am
darbsa vajagsa!  
Meklēju darbu. Esmu ieinteresēts arī pusslodzē, lai vairāk brīva laika savām lietām.

Esmu lielisks PS retušā un krāsu korekcijā, taisītas i reklāmas, i miljons žurnālvāki, you name it. Pārējā Adobe paketē ar labi orientējos [AI, PR, LR, ID].

Tāpat bonusā nāk fotogrāfa pakalpojumi - tur ar esmu labs, zinu kā strādāt i lielos pūļos, i studijā. Pārsvarā esmu strādājis ar Profoto gaismām, bet nu tā ir tāda nianse.

Par to pusslodzi - ja nav budžeta pilnai slodzei, bet gribās, lai darbi ir skaisti, vai arī nav tik daudz darbi darābi - tā būtu lieliska opcija abām pusēm - es ar labprāt degunu nepacēlis norukāju trīs dienas nedēļā, nevis pavadu piecas dienas ar kautkādu bumbuļošanos pa vidu.

Cik lietišķi un sausi sanāca uzrakstīt... Anyhoo - drop me a mail to contacts_at_olafsosh_kom!

Potatoes
Tags:
 
 
01 May 2015 @ 08:53 pm
 
DELFI. Rīgā notikusi masveida dibenu kratīšana .
 
 
01 May 2015 @ 04:19 pm
atsauce  
Varbūt kāds no jums zina, kurā "Alises aizspogulijā" (es esmu dizgan droša, ka tas bija aizspogulijā, nevis brīnumzemē) lapaspusē atrodas karalienes un Alises saruna:
"You couldn't have it if you did want it," the Queen said. "The rule is jam tomorrow and jam yesterday - but never jam today."
"It must come sometimes to jam today," Alice objected.
"No it can't," said the Queen. "It's jam every other day: today isn't any other day, you know."?

Man vienalga - angļu vai latviešu valodā.

Paldies!
 
 
01 May 2015 @ 03:33 pm
 
Palīdziet atcerēties, lūdzu - tas amerikāņu (šķiet, ka amerikāņu, mazāk ticams, ka angļu) geju literatūras nišas un tomēr arī tāds kā kulta rakstnieks, kura grāmatiņās varoņi gandrīz vienmēr viens otru apēda, spīdzināja vai vismaz tāpat vien nogalināja. Kā viņu sauca?
 
 
30 April 2015 @ 09:10 pm
Pagātnes kļūdas  
Kaut kad pirms gadiem gandrīz 10 ieliku bildi interneta vietnē poga.lv. Nav pornogrāfija, bet tagad liekas bērnišķīgi un neatbilst amatam. Lec laukā meklētājā līdz ar mana vārda ievadīšanu google, turklāt, tikai pēdējā gada laikā. Profilu jau sen izdzēsu, nesaprotu, kāpēc tā bilde vēl tur ir. Tā lapa ir mirusi, līdz ar to administratori nereaģē. Ir kaut kāds veids to labot? Kaut kur pasūdzēties? Tikai nevajag morāli. :)
 
 
30 April 2015 @ 04:24 pm
 
Rudīte par Bereli šodien raksta: "Autors viņam tā arī nesagādā neko vismaz atklāsmei līdzīgu, kā dēļ šo darbu būtu bijis vērts rakstīt." Nu kas tad tas? It kā autoriem būtu jārūpējas par savu radīto tēlu labklājību un jānodrošina iztika līdz darbos neiekļautajām mūža beigām.
 
 
30 April 2015 @ 03:34 pm
 
"THERE IS LIFE OUTSIDE OUR PLANET."

 
 
30 April 2015 @ 01:08 pm
sakritība  
tieši kā uz valpurģu nakti pabeidzu un nosūtīju pārskatu par raganām un ar tām saistītajiem buramvārdiem. jācer, vakarā neapciemos.
Tags: ,
 
 
30 April 2015 @ 10:28 am
par vācbaltisko izloksni  
Es vispār jūtos piederīgs gan Latvijai, gan visai Baltijai, arī mana vācu izruna tika novērtēta kā baltiska. Vācijas vācbaltiešu aprindās to uzreiz sadzird, un ar to es uzreiz iekaroju vācbaltiešu sirdis. Vecās dāmas gandrīza va krita man ap kaklu: "Sie schprechen so shön Baltisch-Deutsch!" Hamburgas Universitātē pēc mana priekšlasījuma kāds kungs teica: "Referāts bija labs, bet vispatīkamākā bija jūsu izruna." Viņi šo vācbaltiešu akcentu uzskata par aristokrātiskāku.

Via: Dialogā ar vēsturi. Pētera Krupņikova dzīvesstāsts. / Guntas Strautmanes teksts pēc Dagmāras Beitneres audiointervijām. - Zinātne: Rīga, 2015., 296. lpp.
 
 
30 April 2015 @ 10:21 am
par familiaritātes pakāpi avotos  
Pārejai uz "tu" kādreiz Rīgā un arī šobrīd Vācijā ir savi priekšnoteikumi. Jaunākais to nevar piedāvāt vecākajam. Savukārt, piemēram, ja apakšpulkvedis pēc gadiem ir vecāks par pulkvedi, arī viņš nevar piedāvāt sarunā pāriet uz "tu", jo ir zemākā dienesta pakāpē.

Via: Dialogā ar vēsturi. Pētera Krupņikova dzīvesstāsts. / Guntas Strautmanes teksts pēc Dagmāras Beitneres audiointervijām. - Zinātne: Rīga, 2015., 292. lpp.
Tags:
 
 
30 April 2015 @ 10:00 am
nezināju, ka vācbaltiešiem bijuši ierobežojumi NSDAP  
balss telefonā saka: "Jūs runājat baltvāciski! Paņemiet taksi, mēs samaksāsim, brauciet pie mums. Viņš izrādījās tas pats Makenzens, kurš bija centies palīdzēt bēgt Kārļa Ulmaņa brālim, eksprezidenta Gunta Ulmaņa tēvam, kad tas mēģināja kastē slepus izbraukt uz Vāciju. (..) Makenzens bija vadījis nacionālsociālistu organizāciju Rīgā, bet tajā bija tikai valstsvācieši, nevis baltvāci, tos viņi partijā neņēma.

Via: Dialogā ar vēsturi. Pētera Krupņikova dzīvesstāsts. / Guntas Strautmanes teksts pēc Dagmāras Beitneres audiointervijām. - Zinātne: Rīga, 2015., 287. lpp.
 
 
30 April 2015 @ 09:23 am
par stresu  
1953. gada martā pēc Berijas rīkojuma no Lubjankas pagrabiem izlaida visus Staļina laikā t.s. "ārstu lietā" apsūdzētos. Endokrionoloģijas profesors Šereševskis, atkopies pēc spīdzināšanām, atsāka pasniedzēja darbu, un pirmo lekciju sāka ar vārdiem: "Izsvītrojiet savās piezīmēs manu hipotēzi par to, ka cukurslimība rodas no nervu stresa. Esmu šo hipotēzi pārbaudījis eksperimentā pats ar sevi. Stress bija nopietns un lilgstošs, taču cukurslimību neesmu dabūjis. Tas mazina iespējas uzticēties šai versijai."

Via: Dialogā ar vēsturi. Pētera Krupņikova dzīvesstāsts. / Guntas Strautmanes teksts pēc Dagmāras Beitneres audiointervijām. - Zinātne: Rīga, 2015., 184. lpp.
 
 
30 April 2015 @ 08:52 am
rīdzinieku slengs  
"Ar viņu varēja runāt vecajā rīdzinieku žargonā – sākt teikumu vāciski, turpināt latviski un pabeigt krieviski". Nezināju, ka bijis savs slengs.

Via: Dialogā ar vēsturi. Pētera Krupņikova dzīvesstāsts. / Guntas Strautmanes teksts pēc Dagmāras Beitneres audiointervijām. - Zinātne: Rīga, 2015., 242. lpp.
 
 
30 April 2015 @ 08:43 am
par zemnieku izkalpināšanu  
Ulmaņa laikā un arī pirms tā attieksme pret vāciešiem, vāc muižniecības un mācītāju lomu senatnē, pagājušos gadsimtos, bija naidīga, pat ļoti naidīga. Cilvēki, kas tolaik mācījās latviešu skolās, man ir stāstījuši: skolā tika mācīts, ka īstā kultūra latviešiem veidojusies uz tautas kultūras pamatiem, bet vācieši nekādu kultūru te nav atnesuši. (..) Protams, bija kunga rija, taču sliktāka par muižkunga riju bija vecsaimnieka rija, jo vecsaimniekam vajadzēja izmaksāt zemi, ko viņš bija iepircis, un viņam nācās smagi ekspluatēt sevi un ekspluatēt kalpu. Tāpēc kalps labāk mēģināja tikt strādāt pie barona, ne pie latviešu vecsaimnieka.

Via: Dialogā ar vēsturi. Pētera Krupņikova dzīvesstāsts. / Guntas Strautmanes teksts pēc Dagmāras Beitneres audiointervijām. - Zinātne: Rīga, 2015., 155.-156. lpp.
 
 
29 April 2015 @ 10:11 pm
 
DELFI. Narkotikas atklātas citrusaugu kravā no Spānijas kādā noliktavā Rīgas rajonā. Kopumā narkotikas bijušas iesaiņotas 665 iepakojumos. Noliktavā, kur narkotikas atklātas, notikusi to pārkraušana speciāli aprīkotos mikroautobusos tālākam tranzītam. Savukārt citrusaugi bijuši paredzēti Latvijas tirgum.

p.s. citrusaugi, meh
 
 
29 April 2015 @ 05:53 pm
iz Krupņikova atmiņām  
Pirmajā laikā pēc Ulmaņa apvērsuma Universitātē vēl tika ļauts turpināt lasīt lekcijas arī vācu un krievu valodā, bet vēlāk pārgāja tikai uz latviešu valodu, un tad šis Eiropas gars sāka pamazām aiziet. Par to var pārliecināties, piemēram, salīdzinot Latvijas Universitātes zinātniskos rakstus 1920. gados un 1930. gadu pirmajā pusē, un tad Ulmaņa laikā. (..)
Visupirms man dūrās acīs labi nojaušama ūdensšķirtne starp krieviem un latviešiem. Viņi nebija naidīgi, taču attiecības bija ļoti formālas. Kad pienāca atpūtas brīdis, viņi sasēda atsevišķi. Es gāju gan pie vieniem, gan pie otriem. Krievi lamāja Latviju no panckām ārā. Slēdz krievu skolas, atver latviešu skolas, bērniem jāmācās latviski, galu galā viņi krieviski neprot pat lasīt un arī latviešu valodu īsti neiemācās, jo mājās sarunājas krieviski. Pa četriem gadiem skolā neiemācās ne šo, ne to. Un vēl - krievi ir spiesti savus vietvārdus pārdēvēt latviešu nosaukumos. Piemēram, Jelovka tagad saucas Eglaine!
Tajā laikā gaiss bija jau ļoti smags varēja just, ka drīz sāksies karš. un es šiem Latgales krieviem jautāju: "Jūs te gribat Krieviju?" - Ko?! Kolhozu Krieviju? Ej ratā!" (..) "Ko tad jūs galu galā gribat?" - "Nu, Latviju!" - "Bet Latviju nupat paši nolamājāt!" - "Latvija mums zemi iedeva, tā ir mana zeme. Gribēšu - aršu. Negribēšu - nearšu. Gribēšu - aizsiešu uz pilsētu. Negribēšu - palikšu uz vietas. Es esmu savas zemes saimnieks!" Tajā skanēja liela pašapziņa, lepnums. Un šodien es domāju, ka tas ir liels integrācijas panākums, ja cilvēks vismaz ekonomiski ir par šo zemi. (..)
1939. gadā sākās vācbaltiešu izbraukšana. (..) Viņus aizveda uz Gotenhāfenu - līdz tam šī pilsēta bija saukusies Gdiņa. Tur vācbaltieši izgāja rasu bioloģisko pārbaudi. Izrādījās, ka no simt iespējamiem vāciskuma punktiem Latvijas vāciešiem ir sešdesmit pieci. Tātad trīsdesmit pieci punkti ir citas tautas, proti, latviešu, asiņu piejaukums. (..) Latvijas politiskai policijai deva rīkojumu apmeklēt visus vāciešus, kuri nav reģistrējušies izbraukšanai, un mudināt viņus tomēr to darīt. Tātad viņus terorizēja gan paši vācieši, gan arī no latviešu puses. (..)
Aizbraukšanu veicināja arī Ulmaņa politika attiecībā uz vācbaltu minoritāti. Aptuveni 1935. gadā vāciešiem atņēma ģildes, kas līdz tam bija viņu ziņā. (..) Un ne tikai tās, arī daudz ko citu.Uz vācu firmām tika norīkoti latviešu ierēdņi. (..) kaut kādi Krūmiņi un tamlīdzīgi bija atsūtīti uz viņu firmu, faktiski neko nedarīja, toties saņēma pamatīgu algu. Ierēdņos no vācbaltiešu vidus neņēma. (..) bija tāda sajūta, ka mums žņaudz kaklu: mūs izkonkurē saimnieciski - ar valstiskām metodēm. Arī agrāko iespēju - kļūt par ierēdņiem vai virsniekiem - vairs nebija. Kur likties? Es klausījos un domāju - nu, žīdu stāvoklis. Aptuveni 1938. gadā viens no vācu novadniecības vadītājiem atzina - vai nu Vācijas valstij jānāk šurp, vai mums jādodas uz Vāciju, jo izredžu te uz vietas mums vairs nav. (..)
Pēc 15. decembra, kad vācieši aizbrauca, sākās uzvārdu un vācu firmu nosaukumu latviskošana. Visu vācisko centās iznīdēt. Uzņēmumam pasaulē varēja būt diez cik stabila slava, bet vācisko nosaukumu tas nedrīkstēja paturēt. Latvietim, kurš pārņē°a atņemto vācu uzņēmumu, jādod tams savs uzvārds vai jānosauc kā citādi. Kad mācītājs Grass Liepājā vācu draudzē noturēja dievkalpojumu vācu valodā, konsistorijā un valdībā sacēlās liels uztraukums un viņam aizliedza turpmāk to darīt. (..) Šis jautājums nav pētīts, jo padomju laikā tas, protams, nevienu neinteresēja un, šķiet, neinteresē arī tagad.

Via: Dialogā ar vēsturi. Pētera Krupņikova dzīvesstāsts. / Guntas Strautmanes teksts pēc Dagmāras Beitneres audiointervijām. - Zinātne: Rīga, 2015. 80., 83.-86. lpp.
 
 
29 April 2015 @ 04:49 pm
 
APOLLO. Aģentūrai BNS Lapsa telefonsarunā apstiprināja, ka šobrīd atrodas vienā no DP izolatoriem.
 
 
29 April 2015 @ 01:23 pm
 
Varbūt varat ieteikt latviešu dzejniekus/rakstniekus kam tuva jūras un/vai dabas tēma?

UPD: vajag tādu, kas ir dzīvs un spējīgs savu darbu nolasīt :)

paldies par ieteikumiem! :)
 
 
29 April 2015 @ 12:33 pm
rotaļlietas pieaugušajiem  
mani interesē kādas ir mūsdienu jauna vīrieša (18-30) aktuālās "rotaļlietas"?
 
 
29 April 2015 @ 12:33 pm
 
DELFI. Rīgā aiztur trīs sirmgalvjus - ieroču tirgoņus.
 
 
29 April 2015 @ 10:46 am
mikrobusa īre  
meklēju iespēju izīrēt mikrobusiņu pa dienām - tuvākais vajadzīgais datums 3. maijs.
varam maksāt kešā, ja vajag, šoferēsim paši.
 
 
29 April 2015 @ 09:26 am
par laulības institūta svētumu  
Vakar TV3 programmā pamanīju svarīgu vēsti: 21:00 "Sezonas beigas! Precos ar svešinieku." Runa ir par tautā populāru TV šovu, kur absolūti nepazīstami cilvēki tā uz skaitli 3 apprecas un tad sāk iepazīties. Spriežot pēc tā, ka ne Levits, ne Vanags ne citi tautas tikumības un tradīciju sargātāji un kopēji ne pušplestu vārdu nav to pieminējuši, kungi skatās un atzīst šādu attiecību modeli par normu, tb visnotaļ atbilstošu "dabiskās ģimenes" modelim. Acīmredzot šāds TV demonstrētais laulības svētuma un ģimenes kā sabiedrības vērtību mēra modelis ir tik dabisks, ka pat Sedlenieks to nav pieminējis savā esejā ( https://sedlenieks.wordpress.com/2015/03/05/par-dabisko-gimeni/ ).