tikko pabeidzu referātu mākslas vēsturē. biju aizmirsusi, cik ļoti man patīk strādāt naktīs. jau vidusskolā sapratu, ka tas ir vienīgais laika periods diennaktī, kad manas smadzenes darbojas man vēlamā virzienā. gan jau, ka būtu varējusi vēl pagulēt, ja sāktu rakstīt ātrāk, bet man ļoti vajadzēja skatīties filmas līdz četriem rītā. te nu bija - prioritātes.
te jums mūzika, par kuru dīvainā kārtā līdz šim biju piemirsusi, taču tā pilnīgi noteikti šorīt ir īsti vietā.