kaut kas jocīgs. esmu pasākusi iet gulēt un celties dīvainos laikos. smēķēt visur, berot pelnus uz grīdas, un atstāt bardaku visur, kur eju. es vēl ne tik sen biju cilvēks, kas katrreiz, atnākot mājās, kārtoja dzīvokli, smēķēja tikai pa logu, pēc katras ēdienreizes mazgāja traukus un gāja gulēt desmitos vakarā. šobrīd pusplika sēžu virtuvē uz grīdas, skan kopš sestās klases neklausītais Mudvayne (wtf!?) un iznīcinu milzīgu siera gabalu brokastīs. kaut kāda personības krīzes iestājusies, jādomā.