no centra līdz mājām nācu četrdesmit minūtes (pierasto divdesmit vietā) šausmīgu vēdersāpju dēļ. biju jau ieplānojusi BEIDZOT sakārtot dzīvokli, bet neko citu nespēju, kā saliekusies sēdēt un kunkstēt. un pats šausmīgākais ir tas, ka te nav neviena, kas mani pažēlotu, uztaisītu man tēju vai runātos, lai novērstu no tā uzmanību. vientulīgam dzīvesveidam ir arī savi mīnusi tomēr. žēl, ka Gētes nav šeit, man tā mazā draņķa pietrūkst. jācer, ka tās četras apēstās ogles līdzēs, kaut gan man nav ne mazākās nojausmas, vai man maz vajadzēja tās lietot.