ā, jā, un vakar biju uz Herca Franka, dokumentālā kino onkuļa, lekciju ar viņa īsfilmām un komentāriem. tā ilga četras stundas un esmu visnotaļ apmierināta ar tur pavadīto laiku. jāpiebilst gan, ka īsfilmas laikā, kurā bija redzama cilvēka sekcija, es gandrīz atstiepu kājas un vienkārši izgāju ārā ieelpot svaigu gaisu (lasīt - uzpīpēt). pirms tam bija akadēmijas kopsapulce par augstkolu reformu. man negribas daudz par to runāt, jo šī situācija sapurina manus vemšanas refleksus - vienīgais, ko pateikšu, ir, ka ar kultūru saistītās augstkolas domā apvienot (labākajā gadījumā), kas izraisītu kārtējo masīvās konveijera tipa izglītības iestādes veidošanos. ir arī iespēja par mūsu pabīdīšanu zem LU, kas man vispār šķiet vienkārši perversi. ja nekas no tā nenotiks, mums atņems finansējumu un izglītība kultūras jomā noies pa burbuli. tādēļ tiks mēģināts piesaistīt preses un Pasaules bankas cilvēku (kas it kā esot ieinteresēti, lai kultūrai finansējumu nenogrieztu) uzmanību, jo valdībai jau, šķiet, šobrīd viss vienkārši ir pie pakaļas, ar dažādu pasākumu un citu aktivitāšu, piemēram, megaflašmobu palīdzību. piedevām ziņās dzirdēju, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs domā, ka kultūrai vajadzētu nogriezt budžetu. tātad pilnīgi normāli ir tas, ka man liekas, ka dzīvojam infantilā sabiedrībā, un man sapņos rādās postapokaliptiskas ainas par Latvijas nākotni.