kādēļ ir tik grūti vienmēr uzreiz pēc šādām brīvdienām ko uzrakstīt? miega trūkums organismā un psiholoģiskais nogurums.
5dien pirmo reizi mūžā no brīva prāta aizgāju uz baznīcu. gribēju. aizveda mani. es raudāju daudz un dikti. bet vīriņš tikai teica, lai nebaidos, ka baidās tas, kas ir manī, kam nu ir pēdējais laiks mirt. es viņam ticu.
dievs laikam patiesi ir mīlestība.

pēc tam bija neaizmirstams sekss. perversijas augstākajā līmenī ar "Gredzenu pavēlnieka" fantāziju pasauli fonā.

nu man gribas raudāt, iekrist depresijāun nomirt, bet ir nolikts kārtējais reāli sasniedzamais termiņš, līdz kuram ir jāizdzīvo neskartiem. tad atkal ļoti daudz kas mainīsies. būs apritējis tieši gads kopš bildinājuma....

īk, rīt atkal visu vai neko! nē, visu vai arī mazliet nogaidīt!
10os braucu, 14os Birznieka Upīša ielā, 16os iespējams Pārdaugavā, 17os Brīvības bulvārī pie Teo-faķa dekanāta, 18os Sv.Pāvila baznīca... vēlāk mājas, tikšanās ar cilvēku, kurš pavisam pēc neilga laika sāks mani ienīst, jo viņai piemetīsies vīramātes sindroms....

vai ir iespējams rīgā dabūt pieklājīgu vienistabas dzīvoklīti zem 100Ls?! un es jau nemaz neprasu centru, tikai pļavniekos vai purvciemā, kaukur tur...!