ir tomēr jauki, ka ir kaimiņi :)
pirms pāris nedēļām šie līdz 5 no rīta (6dienas vakarā sākot) burtiski lēkaja pa savu dzīvokli, tā ka mums redzami līgojās griesti.
aizvakar mums no viņiem vannas istabā tecēja ūdens - laikam bija kko aizmirsuši aizgriezt. labi ka Čiepelis sēdēja vannasistabā un kliedza, saprata, ka no griestiem ūdenim toč nav jātek.
un šodien kaimiņš sagaidīja pie durvīm ar pudeli Captain Morgan :D uzreiz visu var piedot :D

un tagad mums ir arī mūsu griķu matracis. vīriņš smejas - kā ortopēdiskais, rievains un ciets. bet labais.
un viesistaba beidzot mājīga izskatās - ar dīvānu, daudz spilveniem, grāmatu plauktu un aitādas paklājiņu. vēl tikai mans darba stūrītis labāk jāiekārto - riteņkrēslu un kādu skapīti vajadzētu.
bet tagad mēs ēdīsim sen kārotās picas un ļoti ļoti pārēdīsimies.

eh vispār pēc tādām brīvdienām atgriezties ierastajā hell box ir fuckin' smagi. to vien daru kā raudu. un tad atkal raudu. un atkal raudu:'( negribu līst gultā, jo tur ir tikai mošķītis kā mīļotā vīra sūtnis, bet nav vīra paša. pārāk smagi šeit ir. fuck. vēl mazliet. vēl pavisam mazliet.

vai ir iespējams rīgā dabūt pieklājīgu vienistabas dzīvoklīti zem 100Ls?! un es jau nemaz neprasu centru, tikai pļavniekos vai purvciemā, kaukur tur...!

"mājas" - tā vieta, kur atrodos.
Mājas - tā vieta, no kuras nupat atbraucu.

nosalu; ceru, ka rīt nebūšu slima; ar karstvīnu ārstējos.
ar parastu (3,69Ls) vīnu nolēju balto blūzīti; jauna bija; vīna liķieris patiesībā tas bija.
biju laimīga; apjukusi; fuckin laimīga.
biju manuprāt perspektīvas grupas mēģī; uz vienu dziesmu.
satiku pašu Mr. Hopkins; un es viņu mīlu; viņš mīl The Queen of Witches; mani.