ir tomēr jauki, ka ir kaimiņi :)
pirms pāris nedēļām šie līdz 5 no rīta (6dienas vakarā sākot) burtiski lēkaja pa savu dzīvokli, tā ka mums redzami līgojās griesti.
aizvakar mums no viņiem vannas istabā tecēja ūdens - laikam bija kko aizmirsuši aizgriezt. labi ka Čiepelis sēdēja vannasistabā un kliedza, saprata, ka no griestiem ūdenim toč nav jātek.
un šodien kaimiņš sagaidīja pie durvīm ar pudeli Captain Morgan :D uzreiz visu var piedot :D

šovakar iedzērām lēto kagoru par 3 mūsu draugiem - mūsu kaķenīti, kura šodien cieš un pārdzīvo, par mūsu mašīnu, kura nav tikai dzelzs gabals, un gati, kuram mēs izķēzijām brīvdienu.

Nu kam vēl pirmajā atvaļinājuma dienā, kad ārā pa dienu ir tuvu -20 un mašīnā pārbijies, kažokā satuntulēts kaķis, kas jāved uz sterilizāciju, pārplīst riepa? Izņemot mani diez vai kādam. Un vēl ne es, ne vīriņš un pat ne Gatis ar visiem saviem automehāniķa skilliem un gadžetiem nevar viņu noskrūvēt. Redzēs, izmēģināsim flekša maģisko iedarbību. Un man briesmīgi gribas ēst, tas nozīmē ka vīriņam pacietība jau ir uz pēdējo.

uz kāzu jubileju uzdāvināju vīriņam grāmatiņu par haikām. un tagad mēs arī runājam haikās -

ūdens pil.
kaķis sēž dušā
slapjš.

un man arī bija kkur sensen sacerētas haikas, tik tagad nevienu neatrodu pierakstītu.

he, es jau biju ielīdusi gultā zem segas, bet še tev - salasījos burdu un tagad izgriezu visu mētelim nepieciešamo. būtu mājās bijis arī kāds strēķītis da jebkāda līmauduma un nebūtu rīt uz darbu jāiet, būtu jau dragājusi kopā. bet visa pārējā diena tika pilnīgi nogurķota, ja neskaita laiku līdz pus14iem, ko mēs ar gabi nogulējām sirsnīgi.
un gabei izkrita zobiņš. laikam pirmais, vismaz pirmais ko pamanījām.

ians iedvesmai iedeva latvian funeral songs. gabis nobijās no tik dzīvām balsīm (salīdzinoši ar to, kas visu laiku pie mums skan), a man tīri uz pinkšķi parāva. tādas dziļas, patiesas sēras iekšā tur ir.