kādēļ ir tik grūti vienmēr uzreiz pēc šādām brīvdienām ko uzrakstīt? miega trūkums organismā un psiholoģiskais nogurums.
5dien pirmo reizi mūžā no brīva prāta aizgāju uz baznīcu. gribēju. aizveda mani. es raudāju daudz un dikti. bet vīriņš tikai teica, lai nebaidos, ka baidās tas, kas ir manī, kam nu ir pēdējais laiks mirt. es viņam ticu.
dievs laikam patiesi ir mīlestība.

pēc tam bija neaizmirstams sekss. perversijas augstākajā līmenī ar "Gredzenu pavēlnieka" fantāziju pasauli fonā.

nu man gribas raudāt, iekrist depresijāun nomirt, bet ir nolikts kārtējais reāli sasniedzamais termiņš, līdz kuram ir jāizdzīvo neskartiem. tad atkal ļoti daudz kas mainīsies. būs apritējis tieši gads kopš bildinājuma....

pēc pāris dienām jau klāt būs ilgi gaidītā Melnā Piektdiena... Ms. Gorgoroth varēs laikam tusēt uz nebēdu; viņai par laimi, bet varbūt par nožēlu (es ticu, ka viņa nožēlotu:D) viņa ir pārāk apnicīga un nesimpātiska, lai es viņu aiztiktu...
un vēl pēc tam kāda diezgan īpaša un nozīmīga tikšanās. vai nu tieši pēc konča vai arī (mulsinošāk) no rīta... bet ko darīt - dzīve tāda. pāris reizes tam cauri iets jau ir, bet šī tomēr ir īpašāka par visām...
trīs dienas rīgā - tā būs fantastika:P(6)
nu jā, bet Melnā Piektdiena beidzot atkal :P

p.s. man ir ģenētiski modificēta orientācija :D :P (6)