kādēļ ir tik grūti vienmēr uzreiz pēc šādām brīvdienām ko uzrakstīt? miega trūkums organismā un psiholoģiskais nogurums.
5dien pirmo reizi mūžā no brīva prāta aizgāju uz baznīcu. gribēju. aizveda mani. es raudāju daudz un dikti. bet vīriņš tikai teica, lai nebaidos, ka baidās tas, kas ir manī, kam nu ir pēdējais laiks mirt. es viņam ticu.
dievs laikam patiesi ir mīlestība.

pēc tam bija neaizmirstams sekss. perversijas augstākajā līmenī ar "Gredzenu pavēlnieka" fantāziju pasauli fonā.

nu man gribas raudāt, iekrist depresijāun nomirt, bet ir nolikts kārtējais reāli sasniedzamais termiņš, līdz kuram ir jāizdzīvo neskartiem. tad atkal ļoti daudz kas mainīsies. būs apritējis tieši gads kopš bildinājuma....