pēc īpaši skrienošajām lieldienu brīvdienām, nu man ir jauks rīkles iekaisums, antibiotikas, slimības lapa un mani lamājoši kolēģi. bet nu nah.
un puikas uz liepāju tā arī neaizbrauca - vispirms nedabūjām īsto busiņu, un tagad vīriņš no aizvakardienas staigā kā tāds sarkanacu zombijs - konjungtivīts visā plaukumā. bija jau tāds čujs, ka liepāja izkūpēs. kgan žēl protams. dikti žēl.

BRIESMĪGI jautrā kompānija

brīvdiena + brīvdiena nākamajā dienā + kafija pēc 18iem vakarā + mazliet mūzas klātbūtne + tukšums skapī = ļoti produktīva kombinācija.
atjaunoti - soma (pārtaisīti rokturi), vīriņa ādas cimdi (izplīsusi odere), svārki (atplīsusi mežģīne apakšā), krekliņš (pagarināts), džinsi (noirusi kabata) un vēl no jauna uzšūti čaukstumsvārki. plus vēl pirms tam Hrjupeklis Lielais piebeigts un tagad žūst uz radiatora. un tas viss aptuveni 8 stundu laikā. jāiet ka nu beidzot gulēt.

un šodien atkal saldējuma kokteiļa diena. visu dienu gribas ēst, bet kuņģis visu grūž ārā. kokteilis vēl nekad nav ticis atzīts par nesagremojamu šādā dienā.

...ka viens albums, kas nav Paradise Lost vai Amorphis vai, protams, Frailty ir kruķīts uz repeatu visu dienu un nav apnicis un diez vai tuvākās stundas apniks. sākot no 5:40 šitā dziesma vienkārši gāž no kātiem nost un izrauj dvēseli ar visām cīpslām. upd.: nu jā, jaunais Amorphis kā vienmēr neliek vilties.

lūgtum, iepazīstieties - Hrjupiks no asinskāro hrjupiku dzimtas, aizbēdzis no saviem asinskārajiem brāļiem, lai turpmāk dzīvotu pie Imanta.

pāris naktis atpakaļ sapņoju, ka precos ar savu brāļadēlu Danielu. likās baigi dīvaini, bet nu ok.
šonakt sapņoju, ka Sandrim laulība ar Initu tiek šķirta (kaut gan jau kādu gadu officially jau ir viss) un tajā pašā momentā (darbība notiek zaksā) viņš precas ar Svetu. nu un ir protams tā zaksa konveijera sajūta utt, bet ok. un pēc tam mēs ar vīriņu uzreiz pēc viņiem arī tiekam sarakstīti. un tad mēs nu ejam ārā no tā zaksa un vīriņš mani noceļ no lieveņa, man pat kleita bija, bet kkāda pišnā, nevis mana īstā kāzu kleita. un laikam tāda diezgan laba laimīga sajūta bija, nu tā it kā pirmo reizi precētos :) nu un tad mēs ejam ārā, man rokā ir kūka. tur pie zaksa ir kkāds atrakciju laukums ar šūpolēm un panorāmas ratu. a tur bērneļi kkādi taisa 'vārtus' - :"Nu uzcienājiet ar to, ko jūs vakarā ēdīsiet...!" un tad es tam puišelim atbildu: "Nu un ja es vakariņās ēdīšu sava vīra pimpi, tu to arī ēdīsi?!" puika palika uz pauzes un laikam notinās, bet es pamodos un sāku rēkt :D

Death, when reversed: Stagnation or petrifaction. The refusal to let go of the past. Resistance to change because of fear.

dreammoods.com pareizi laikam saka un mazliet mierina - mēs ar uggu kkādās kāzās ēdām kūku, tad es meklēju bijušā kuģa kapteiņa kajīti pa šaurām, baltām trepēm uz augšu aiz kkādām 2 durvīm, no kurām vienas es izlauzu, jo tur bija kkāds noslēpums. pēc tam es biju tirgū, kur tirgojās spilveni. vēl pāris naktis atpakaļ mēs ar savām kolēģēm strādājām atomstacijā un uzlaidām viņu gaisā ar tādu smuku sēni - pašas jau noslēpāmies drošā vietā protams un viss notika tieši tā kā tam jānotiek. un vēl kkad tam pa vidu es saplēsu termometru un man pāri sejai lija tas dzīvsudrabs.

stokholma bija kolosāla, ja mums būtu kaut vai agrāk bijis karalis, būtu šeit pavisam cita domāšana un sistēma.
par maz jau to dažu stundu tur, tā tik vien bruņas, kleitas un suvenīrus apskatīt, makdonaldā atzīmēties un pa štrandu atpakaļ uz prāmi. vismaz tagad zinam, ka ir vērts atgriezties un uz ilgāku laiku.
un tikko kā pamodāmies latvijas ūdeņos, tā sākas atkal ikdienas strjomaks, besis un kašķis. par maz bija.
bet vienalga labi - suvenīru šņabja glāzītes nopirkām, ar kuģi izbraukājāmies, uz dvīnēm paskatījāmies, loterijas milfu atšuvām, mtv skatījāmies un gribējām kļūt par maniakiem.
un 4 dienas vermuta pavadībā.

rīt combichrist. vermuts vēl ir. un sangria arī ir.

tāda sajūta, ka būtu mūsu kāzu ceļojums. nu tad cik tur tās vajadzīgās pēdas virs ķīļa vai kā tur bija un kaut nu nebūtu maisiņš jāmīļo :S

šovakar iedzērām lēto kagoru par 3 mūsu draugiem - mūsu kaķenīti, kura šodien cieš un pārdzīvo, par mūsu mašīnu, kura nav tikai dzelzs gabals, un gati, kuram mēs izķēzijām brīvdienu.

Nu kam vēl pirmajā atvaļinājuma dienā, kad ārā pa dienu ir tuvu -20 un mašīnā pārbijies, kažokā satuntulēts kaķis, kas jāved uz sterilizāciju, pārplīst riepa? Izņemot mani diez vai kādam. Un vēl ne es, ne vīriņš un pat ne Gatis ar visiem saviem automehāniķa skilliem un gadžetiem nevar viņu noskrūvēt. Redzēs, izmēģināsim flekša maģisko iedarbību. Un man briesmīgi gribas ēst, tas nozīmē ka vīriņam pacietība jau ir uz pēdējo.

pateiktu vārdu, puņķu, asaru, piedošanu un buču vakars

ciest nevaru brīvdienas vienai pašai - iedvesmas nav, atpūtusies neesmu, izdarījusi neko neesmu, gulēt iet liekas, ka grēks nogulēt brīvdienu.
gaidu nākamo nedēļu - atvaļinājums! mēs jau vācam kopā visu, kas nepieciešams, lai tās divas nedēļas iespējami mazāk būtu jāiet ārā no mājas, vēl tikai kartupeļi un kāds lieks tējas iepakojums jānopērk.

jā, un gary moore man tomēr patika vienu brīdi, bet dikti dikti. :(

Es jau eksistēju tādā noguruma lokā, ka šorīt ģērbjoties uzvilku 2 apakšbikses. Un laikam tas iekšējais un galvas karstums un iesnu pēkšņā izbeigšanās neko labu neliecina. Bet es gribu atpūsties nevis slimot:`(

ļoti briesmīgo izjūtu dziesma - Rammstein - Mein Herz brennt

Es gan nezinu, vai man ir vērts maz mēģināt aizmigt, ja pus10os jāatdod busiņš, 10os jābūt darbā, jābūt laipnai un izpalīdzīgai 8 stundas, vīriņš vēl jāaizgādā uz konci un vēl pēc tam 5 dienas jānostrādā.
Un vēl atkal pilna māja- šoreiz krievi un igauņi uz pāris stundām siltumā un slīpi.

sapratu, kāpēc jums visiem (puikām) patīk jaunais Spartacus :D nu jā, šitā viena sērija bija tik pat laba, kā visa pagājušā sezona :P un beidzot atkal Snakenets mums atklāj ko labu - End Of Green