šodien braucot no laukiem klausījos vispirms Evanescence, un pēc tam Him. vīriņš jau nekad neliek neko tamlīdzīgu, tad nu es šodien izbaudīju to, ka braucu viena. es vēl arvien kūstu no vecā Him. vnk kūstu. 6dien braucot no LT Jēkabs piebalsoja man un tad mēs klausījāmies pavisam veco, pirmo. bet šis ir tas labākais, šis ir manējais. un tik daudz enerģijas radās, tik daudz TO LAIKU enerģijas, ka tagad šķiet es varēšu izdarīt pilnīgi visu, ko vēlos un gribu! galvenais lai neapsīkst:S upd.: un atcerējos tik daudz sapņus un (nereālas) fantāzijas, kas tajā laikā bezmiega naktīs izfantazētas līdz pēdējiem sīkumiem. un pa šiem gadiem dažas piepildījušās! ne tieši precīzi, bet idejas un galvenās vēlmes kā tādas. un turpina piepildīties! āāāāā, gribu vēl! gribu vēl vairāk! āāā!

tāda sajūta, ka būtu mūsu kāzu ceļojums. nu tad cik tur tās vajadzīgās pēdas virs ķīļa vai kā tur bija un kaut nu nebūtu maisiņš jāmīļo :S

gribas sūtīt visus dirst un pie citiem velniem! kaut kā izlādēties! notriekt pāris gājējus! attaisiit durvis apdzenot riteņbraucēju! iemonteet asmeņus riepās un braukt tā maksimāli tuvu citām mašīnām!
bļin, šī laikam ir dooma ļaunākā daļa, kad sāc ienīst pilnīgi visus cilvēkus bez izņēmuma. fuck. bet ko darīt? nu jau tas ir manās asinīs. tāpat kā visa tā perversitāte un tieksme pēc lēnas nāves zem sēru ozola...

un tomēr... cik jauki būt ļauna un perversa doomera sieviņai un mūzai.... :)