yes, es arī beidzot esmu pievienojusies sarkanacu zombijiem - vīriņam konjungtivīts bija pirms 2 nedēļām, 4dien sākās atkal un beidzot man arī ir :) redzēs kā ar darbu būs, diez vai man vajadzētu strādāt ar klientiem tādai....

pēc īpaši skrienošajām lieldienu brīvdienām, nu man ir jauks rīkles iekaisums, antibiotikas, slimības lapa un mani lamājoši kolēģi. bet nu nah.
un puikas uz liepāju tā arī neaizbrauca - vispirms nedabūjām īsto busiņu, un tagad vīriņš no aizvakardienas staigā kā tāds sarkanacu zombijs - konjungtivīts visā plaukumā. bija jau tāds čujs, ka liepāja izkūpēs. kgan žēl protams. dikti žēl.

brīvdiena + brīvdiena nākamajā dienā + kafija pēc 18iem vakarā + mazliet mūzas klātbūtne + tukšums skapī = ļoti produktīva kombinācija.
atjaunoti - soma (pārtaisīti rokturi), vīriņa ādas cimdi (izplīsusi odere), svārki (atplīsusi mežģīne apakšā), krekliņš (pagarināts), džinsi (noirusi kabata) un vēl no jauna uzšūti čaukstumsvārki. plus vēl pirms tam Hrjupeklis Lielais piebeigts un tagad žūst uz radiatora. un tas viss aptuveni 8 stundu laikā. jāiet ka nu beidzot gulēt.

pāris naktis atpakaļ sapņoju, ka precos ar savu brāļadēlu Danielu. likās baigi dīvaini, bet nu ok.
šonakt sapņoju, ka Sandrim laulība ar Initu tiek šķirta (kaut gan jau kādu gadu officially jau ir viss) un tajā pašā momentā (darbība notiek zaksā) viņš precas ar Svetu. nu un ir protams tā zaksa konveijera sajūta utt, bet ok. un pēc tam mēs ar vīriņu uzreiz pēc viņiem arī tiekam sarakstīti. un tad mēs nu ejam ārā no tā zaksa un vīriņš mani noceļ no lieveņa, man pat kleita bija, bet kkāda pišnā, nevis mana īstā kāzu kleita. un laikam tāda diezgan laba laimīga sajūta bija, nu tā it kā pirmo reizi precētos :) nu un tad mēs ejam ārā, man rokā ir kūka. tur pie zaksa ir kkāds atrakciju laukums ar šūpolēm un panorāmas ratu. a tur bērneļi kkādi taisa 'vārtus' - :"Nu uzcienājiet ar to, ko jūs vakarā ēdīsiet...!" un tad es tam puišelim atbildu: "Nu un ja es vakariņās ēdīšu sava vīra pimpi, tu to arī ēdīsi?!" puika palika uz pauzes un laikam notinās, bet es pamodos un sāku rēkt :D

dreammoods.com pareizi laikam saka un mazliet mierina - mēs ar uggu kkādās kāzās ēdām kūku, tad es meklēju bijušā kuģa kapteiņa kajīti pa šaurām, baltām trepēm uz augšu aiz kkādām 2 durvīm, no kurām vienas es izlauzu, jo tur bija kkāds noslēpums. pēc tam es biju tirgū, kur tirgojās spilveni. vēl pāris naktis atpakaļ mēs ar savām kolēģēm strādājām atomstacijā un uzlaidām viņu gaisā ar tādu smuku sēni - pašas jau noslēpāmies drošā vietā protams un viss notika tieši tā kā tam jānotiek. un vēl kkad tam pa vidu es saplēsu termometru un man pāri sejai lija tas dzīvsudrabs.

Nu kam vēl pirmajā atvaļinājuma dienā, kad ārā pa dienu ir tuvu -20 un mašīnā pārbijies, kažokā satuntulēts kaķis, kas jāved uz sterilizāciju, pārplīst riepa? Izņemot mani diez vai kādam. Un vēl ne es, ne vīriņš un pat ne Gatis ar visiem saviem automehāniķa skilliem un gadžetiem nevar viņu noskrūvēt. Redzēs, izmēģināsim flekša maģisko iedarbību. Un man briesmīgi gribas ēst, tas nozīmē ka vīriņam pacietība jau ir uz pēdējo.

ciest nevaru brīvdienas vienai pašai - iedvesmas nav, atpūtusies neesmu, izdarījusi neko neesmu, gulēt iet liekas, ka grēks nogulēt brīvdienu.
gaidu nākamo nedēļu - atvaļinājums! mēs jau vācam kopā visu, kas nepieciešams, lai tās divas nedēļas iespējami mazāk būtu jāiet ārā no mājas, vēl tikai kartupeļi un kāds lieks tējas iepakojums jānopērk.

jā, un gary moore man tomēr patika vienu brīdi, bet dikti dikti. :(

Es jau eksistēju tādā noguruma lokā, ka šorīt ģērbjoties uzvilku 2 apakšbikses. Un laikam tas iekšējais un galvas karstums un iesnu pēkšņā izbeigšanās neko labu neliecina. Bet es gribu atpūsties nevis slimot:`(

Es gan nezinu, vai man ir vērts maz mēģināt aizmigt, ja pus10os jāatdod busiņš, 10os jābūt darbā, jābūt laipnai un izpalīdzīgai 8 stundas, vīriņš vēl jāaizgādā uz konci un vēl pēc tam 5 dienas jānostrādā.
Un vēl atkal pilna māja- šoreiz krievi un igauņi uz pāris stundām siltumā un slīpi.

šodien izteikti ir lielā ne-iedvesmas diena. labāk nemaz neķeršos neko šūt vai kautvai salabot. 3 stundas rokos pa savām lupatu kastēm, viskautko gribas un arī salīdzinoši sročna vajadzētu sašūt, bet nekas neiekrīt ķipa rokās ar sajūtu, ka es zinu kā šito dabūt gatavu. labāk pabakstīšos tāpat pa netu vai paadīšu. ak, un vēl vakariņas jāuztaisa.

Ja tu domā, ka cilvēks vispār nedrīkstētu strādāt darbu, kas viņam nenes prieku vai vismaz pienācīgu atalgojumu, tu esi slinks.
Īstenībā ir tā, ka šādi neatliek laika ne sev, ne citiem (ģimenei, draugiem). Un kad tu izvēlies un velti laiku sev- tu esi patmīlīgs egoists, ja tu velti laiku citiem- tu esi slikts pret sevi, līdz ar to ar laiku visi tevi uzskata par fiziski un/vai garīgi nekoptu.
So- ko darīt?

gribēdama vairs nevarētu atļauties atlaist dabīgos matus - divu mēnešu nenokrāsotās saknes atklāj skarbu patiesību, ka vecums dod par sevi ziņu diezgan ātri.

es negribu būt slikta, bet man savādāk nesanāk. es vairs nezinu, ko drīkst teikt un ko ne. un tas mani grauž. un man nav spēka :'(

es arī ceru, ka īstā es, kas bija agrāk, ir tikai aizmigusi kkur manī, ka nav pavisam gājusi bojā... citādi viss ir beidzies. un jau sen.

un es pat nezinu vairs kā lai sev palīdz. un pat nezinu kā citi vareetu paliidzeet. bljagj.

esmu gan es bastards - viena mana vecmāmiņa bija ragana, otra - kanibāls. viena prata dažādas mistiskas lietas, otra ik pa laikam uzcep pa keksam :D

Vārds EVA
Skaits 2041
Skaidrojums Izjūt savu pārākumu, žilbinošo apburtspēju. Visa pamatā - "ego". Viņu nemaz nevajā grēka apziņa. Apvalda savu niknumu, jo zina, ka ar diplomātiju var panākt daudz. Taču arī Evai ir rūgtas depresijas brīži, un tad apjukums Evu izsit no sliedēm.
Vārdadiena 12. septembris

Vārds ARIADNE
Skaits 6
Skaidrojums Labprāt dekorē sevi. Gan ar kāju slaidumu, solārija iedegumu, savu garderobi, intelektu. Negrib būt dzīves «otrā plāna» aktrise. Tāpēc viņai ir sarežģījumi, jo ikdienā ir gan jāmazgā veļa, gan jāauklē bērni, gan jāvāra ēst... Ariadne labāk justos seriālā, kur buduāros un greznos apartamentos viņa tiešām būtu «dekoratīvs dzimums».
Vārdadiena 21. februāris

ienīstu mātes dienu! kūkas, puķes un visi pārējie sūdi! a ko darīt, ja manējā neko tādu nav pelnījusi? vai mātei nav jāizrāda kaut mazāka cieņa pret savu bērnu?! vai tā drīkst pateikt savam bērnam, ka viņš ir garīgi slims?!...

rīts sācies ar asarām. jauki. biju jau aizmirsusi kā tas ir. un tā būs vēl vismaz tuvākās divas nedēļas. fuck. manis laikam mājās būs maz...
gala beigās būs nakts, kad es aiziešu gulēt ar domu, kaut es vairs nepamostos....

gribas sūtīt visus dirst un pie citiem velniem! kaut kā izlādēties! notriekt pāris gājējus! attaisiit durvis apdzenot riteņbraucēju! iemonteet asmeņus riepās un braukt tā maksimāli tuvu citām mašīnām!
bļin, šī laikam ir dooma ļaunākā daļa, kad sāc ienīst pilnīgi visus cilvēkus bez izņēmuma. fuck. bet ko darīt? nu jau tas ir manās asinīs. tāpat kā visa tā perversitāte un tieksme pēc lēnas nāves zem sēru ozola...

un tomēr... cik jauki būt ļauna un perversa doomera sieviņai un mūzai.... :)