Kāpēc gan lai bērnam būtu problēmas ar cieņu?:) Tās ir tikai jums, vecākiem:)

(Reply to this)

man pazīstams cilvēks savā teju 30gv ātri pāriet uz Tu, vienmer ta darījis arī ar augsta ranga amatpersonām. Reizēm man liekas, ka takta sajūta varētu būt questionable, bet visādi citādi nekad viņam nevienas nav aizrādījis, ka "nē, labāk paliksim uz Jūs". Tā, ka es piekrītu, ka bērni jau dara kā jūt, tāpat kā cilvēki, kas atļaujas būt paši.
Turpretim man pašai liekas, ka es esmu iesprūdusi labākās draudzenes mammu un vīramāti(dažādas personas :D) vēl joprojām uz "Jūs" uzrunājot.

(Reply to this)

Šitas man atgādina citātu no Hēga, par jaunieti, kam aizrādīja, ka viņam jājūt cieņa pret tiesu, un viņš atbildēja: "nē, man cieņa ir jāizrāda".
Saprotu, ka ne mana cūka, ne mana druva, bet es arī tiešām un neliekuļoti nesaprotu, kāds sakars cieņai ar jūsošanu, manā skatījumā - nekāds.

(Reply to this)

Kāda vaina Ivetai un Daigai? :D
Ne man pašam patīk jūsošana, ne patīk, ja mani uzrunā uz jūs, izņemot dažus Tu gadījumus, kad sarunu biedrs izrāda klaju necieņu, paļauoties uz savu vecākā cilvēka statusu, Tu izmantojot par vienu no palīglīdzekļiem, mēģinot pazemot.
Man bērnībā nemācīja uzrunāt cilvēkus par tantēm un onkuļiem, man visi radi bija vārdos. Es nezināju, vai tas īsti pareizi. Tagad, kad pats tantes vecumā, saprotu, cik pareizi tas bija. Ja mani kāds par tanti saukātu, es būtu dusmīgs no visas sirds.
Nu skolā gan jā - vajag distanci starp skolēnu un skolotāju

(Reply to this)