Mani nedaudz pārsteidz tas, ka acīmredzot lielākajai daļai vecvecāki ir bijuši leģionāri vai slēpušies alās, vai vispār nav pamanījuši kara klātbūtni. Manējie tālie senči ir gan karojuši, gan krituši, gan nāves nometnēs pabijuši, gan atgriezušies mājās ar uzvaru. Un viņiem tie tomēr bija svētki, kad tas viss ārprāts beidzās. Un patiesībā nav nekādas nozīmes, kurā pusē, kas ir bijis. Karš tas ir evil. Katrā gadījumā tautai. par kara vadoņiem tas ir jau cits stāsts. Diemžēl, tagad ir kaut kāda nesaprotama attieksme pret šo dienu kā tādu. No visām pusēm.
Personīgi man tie nav svētki, grūti ir svinēt to, par ko tu zini tikai no nostāstiem. Bet principā mana attieksme ir līdzīga kā Tev.

(Reply to this) (Thread)

Šis laikam ir vissaprātīgākais viedoklis.

(Reply to this) (Parent)

Piekrītu.

(Reply to this) (Parent)