|
Novembris 23., 2004
09:51 - Sākās pārdomu laiks, kā ikgadus. Uztaisīju siltu kumelīšu tēju ar citronmiziņu. Skatos pa logu un sapņoju. Tikai tikko iedomājos par to, ka pēc neilga laika man patiesi jau būs tā 1/4 gadsimta. Vēl bišķīt un es būšu vecāka. Ja agrāk es neizjutu savus gadus, tad tagad es arvien vairāk un vairāk to izjūtu. Vairs nevar kā agrāk dauzīties un būt karstgalvei. Arvien biežāk dzirdu pārmetumus, ka esmu pārāk nenopietna un "pa gaisu vien". Ka nedomāju par nākotni, neesmu atbildīga... Nezinu. Varbūt tā patiesi arī ir, ka es joprojām nevaru un negribu piezemēties, bet ir tāda sajūta, ka ja es piezemēšos, tad es sačokurošos un saļimšu un no manis tik vien būs palicis pāri kā ēna un ķermenis...nepiepildītas vēlmes, neizsapņoti sapņi. Tagad ir labi, ir līdzās mīļotais cilvēks, viss it kā iet pareizā virzienā, bet tāpat ir kāds, kuram manī kaut kas nepatīk. Nezinu. Reizēm jūtos neīsta.
|
Comments:
tikai nekljuusti paaraak nopietna....
Pārāk nopietna? Es nezinu...
Man liekas, ka es nevaru būt pārāk nopietna. Es varu būt vienkārši nopietna..
Nu bet klausies, ja kādam gribās būt dikti nopietnam, lai viņš arī ir. Tas jau izklausās pēc šaurpieru apgalvojuma "tev ir jābūt tādai, jo tas ir pareizi". Nedzīvojam jau skudrupūznī, kur lielā masa ir vienlīdzīgi un rīkojās vienādi.
Arī taisnība, un tomēr... Reizēm ir par traku, laikam...
Sievietēm ir tāda slimība, ieciklēties uz to, ko kāds ir pateicis. Man ir sieviete un bērns ar atbildību pret abiem, un reizēm ir žēl, ja kaut ko nevaru atļauties dēļ tā. Es domāju bieži vien tā ir cilvēku skaudība, kad māca dzīvot. Padomus vajag dot, kad kāds prasa, nevis uz līdzenas vietas kādam pārmest viņa dzīvi.
Redz, ar tiem padomiem grib labu. Dzīves pieredze liecina, ka ir jāieklausās viedu cilvēku padomos.
Ir krievu paruna, što ruskomu horošo, to ņemcu smerķ! :)
Katrs jūtas tik jauns cik pats vēlas!
| From: | maris |
Date: | 23. Novembris 2004 - 10:12 |
---|
| | | (Link) |
|
Nobody is (are?) perfect. I`m nobody :) Bet vispaar, neviens nav ideaals.
neprasa, jau lai es esmu ideāla. Prasa, lai pieaugu
| From: | maris |
Date: | 23. Novembris 2004 - 10:36 |
---|
| | | (Link) |
|
Nav nepieciešams.. Es arvien tiecos palikt tik pat nenopietns kā līdz šim. Ar diegiem nav aršana (lasi - pieaugušam būt nav interesanti)
Bet agrāk vai vēlāk būs jākļūst pieaugušam.
| From: | maris |
Date: | 23. Novembris 2004 - 10:38 |
---|
| | | (Link) |
|
Tu pat to nepamanīsi..
| From: | maris |
Date: | 23. Novembris 2004 - 10:52 |
---|
| | | (Link) |
|
Pat ja pamanīsi, tu gribēsi tāda būt. Pienāks laiks un tu negribēsi vairs būt bērnišķīga. Ideāli, ja tā notiek 50 - 70 gados :)
Kurš Tev saka, ka vairs nevar kā agrāk? Tu pati, vaoi kāds cits? Var visu, ko gribas, ja tas pašam sagādā prieku un citiem nesagādā letālus iznākumus;)))
Nezinu gan...vai var visu.
Ei:) Nu, kālab piezemēties un kļūt nopietnākai? Arī tad, ja ir savas mājas, mīļotais un bērneļi svārku stērbelē - ar kājām vari būt pie zemes, bet ar garu - nemūžam!:) Nevajag apspiest to, kas esi ;o)
Nezinu.;) Varbūt man vienkārši bail ..? :)
No kā? Kļūt pieaugušai un atbildīgai?
Laikam. Laikam baidos kaut ko nokavēt. Ai...uznāk reizes, kad pa galvu mīcās daudzas pretrunīgas domas attiecībā pret pašas dzīvi. Īpaši, ja kāds vēl piešauj eļļu uz oglēm, tad ir galīgi labi.
| From: | maans |
Date: | 23. Novembris 2004 - 10:21 |
---|
| | tevis dzīvota dzīve... ne citu... | (Link) |
|
ar krāsainām acu krellēm skaties... un dzīvo tā, kā pati vēlies:)
| | | tevis dzīvota dzīve... ne citu... | (Link) |
|
Jā....manis...
|
|