|
Oktobris 29., 2004
08:07
Vakar bija grūti. Pēcpusdienas vēlme paraudāt pārauga nepieciešamībā izraudāties no sirds. Šādu tādu apstākļu dēļ, vakar vakarā man tas lieliski izdevās.
Nezināju, ka atkal var tā sāpēt. Nonācu pie gudras atziņas, ka raudāšana ir dvēselesa asiņošana. Pa vidu visam pat padomāju....
Līdz ar to šorīt esmu izteikti "daiļa" - sapampušas acis, saraudāti vaigi /mana jūtīgā āda!!!!!!/
Un tā, pa cik, te viena gudra būtne jau izteicās, ka katrs ir savas laimes kalējs, tad ķeršos pie savas laimes kalšanas un nevaru solīt, ka kāds nedabūs pa saviem pretīgajiem pirksteļiem ar karstu veseri!!!!
|
Comments:
Mja. Es arī regulāri paraudu...
Mazāk jāčurā.:)))
Es neraudu regulāri - ļoti reti, kad patiesi ir sakāpis.
Yeah! Kill them māšel! (cik es mīļš šorīt).
Tu šorīt esi pats maigumiņš ;)Buča uz vaiga ;) Kafiju?
Zini, nav pareizi nogalināt savus draugus un paziņas, jāgalinos tos, kas rada neērtības :)
O! Kāds no draugiem pelnījis ar veseri pa nagiem? Smalki!
Es iedzers tēju. Kafija naf priekš manīm.
Ne jau draugi, a tie, kas traucēs man manu laimi kalt. Draugi taču netraucē parasti, vai ne?
Nu ta jau nekas nemainās. Kill 'em !!!
Ne jau kill ;) Tikai sadot pa pirksteļiem :) Tā, lai nebāž, kur nevajaga :)
Tici man. Tas ar ir efektīgi. :))))
Vai dieniņ, es pilnīgi sabijos, šitāda sarkana krāsa, liekas, ka viena jauka meitene mums shorit ir bik' agresiiva:) Bet tas labi, redzu, ka energijas Tev gana, turu ikskus un velu visu to labako, izdoshanos "pa pirkstiem sadoshanaa", un visu parejo... Nelauj nevienam savu laimi bojat. Dazhi cilveki piedzimst par egoistiem, dazhiem par tadiem jaiemacas but- es esmu no otrajiem, iemacijos un dzivot uz pusi vieglak palika. Milja bucha uz saraudata vaiga, uzsmaidu un samiljoju:)
| From: | itta |
Date: | 29. Oktobris 2004 - 11:44 |
---|
| | | (Link) |
|
kal kal, kamēr vēl karsta!.:)
Laikam tiešām pilnmēness, jo arī man tieši šajā laikā raudamais laiks bija piemeties.
Nu ja...man jau taa likaas. |
|
|
Sviesta Ciba |