 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
LOL , draudziņi!
Yay!
Vakar beidzot atkal saņēmos un palaidu vienu nedaudz nopietnāku testa RPG sesiju. Testa - jo sistēma vēl nav pabeigta, ir robi (nav pieejamas visas maģijas, un daudz iztrūkst utt.), kā arī tā tapa kādu 40 minūšu laikā + visu atlikušo laiku man galvā, kamēr spēlējām.
Piedalījās Tija, Kikis un Darkjedajs. 2 burvji un viņu pavadonis naktssargs Kikja tēls šļupstošais Merks. Jo kā nekā bija doma likt nedaudz uzsvaru uz maģiju buršanu.
Nospēlējām kādas 3,5-4 stundas (kopā ar čargenu un ievadu), un, IMO, gāja itin jauki. Tija laikam nabadzīte gan daļēji iemiga un spēlēja pasīvāk, jo universitātes dēļ pēdējā laikā sanāk maz gulēt, kā arī pārtija darbības ievirze bija laikam pretēji viņas pārliecībai. Taču tas neliedza viņai vārtīties (jau atrodoties guļus) smieklos, par katru nākamo varoņu izdarību un situācijas stulbumu.
Tātad šī bija RPG spēle, kurā, manuprāt, perfekti parādījās tas, kas notiek, ja Kikja gobliniskie plāni, nevis pastāv kā kaitniecisks fons, kurš noved pie dīvainām situācijām (atsauce, piem., uz otro Gevena acs sesiju, kad divi izsitēji atnāca dauzīt Gintaru), taču kopumā pārtija virzību pārāk daudz neietekmē, bet gan kļūst par galveno vadmotīvu un pārtija darbības kustinātāju. Proti, tā vietā, lai izmeklētu pazudušo grāmatu lietu tiek:
- iepirktas divas mucas vispretīgākās ļergas;
- ķēpīgi un sarežģīti nolaupīts kāds nabaga jauneklis, pēc tam vēl sists un spiests dzert augstākminēto ļergu;
- sarīkota nakts satikšanās ciema lielākajiem dzērājiem un stulbākajiem žūpām (ieskaitu vectēvu Žūpaspurnu);
Tā nu mūsu varonīgie protagonisti nakts vidū aizlaidās mežā ar vienu mucu (vai vispār bez? vairs pat neatminos) vispretīgākās kandžas, sasietu, apvēmušos jaunekli un vēl daudz plāniem.
Pagaidām esmu apmierināts. Vismaz sistēmas darbības ietvaros. Bet tad jau redzēs, kā ies tālāk.
P.S. Darkjedi ir diezgan labi un atbilstoši iejuties eriatīda lomā.
South Park Wow sērija nav īpaši veiksmīga.
Vakar noskatījāmies ar Tiju, secinājām, ka, lai arī pozitīvi, ka vispār parādās beidzot sērijas, kuras veltītas tādām globālām parādībām kā datorstuff's, izpildījums nav īpaši interesants.
Pat, ja pieņemtu, ka es (lai arī praktiski nekad neesmu spēlējis WOW) neko nezinātu par šo spēli un man nebūtu nekāda apjausma par to, kāda tā ir patiesībā, tik un tā sērija nezaudētu savu neinteresantumu. Klasiskais motīvs - uztaisām kārtējo pasaules glābšanas epu, ir pārāk jau nomuļļāts un daudz labāk tā vietā, IMO, būtu darbojies kaut kas sarežģītāks, ņirdzīgāks ar sižeta pavērsieniem.
Bonusi par to, ka daļa multenes uzņemta uz Wow engine (kā machinime), tādā veidā (varbūt) komentējot par to, ka youtub'ā 50% no visiem video ir kaut kādi neinteresanti wow video. Bonusi gan par to, ka machinimes daļa nav īsta, bet gan animatoru modificēta (kas vislabāk parādās multenes beigās galvas sašķaidīšanas ainā).
Ak, jā, un droši vien šinī gadījumā drīzāk sērija nostrādā kā reklāma, nevis kā kritika. Eh.
Maniacs' dilemma:
To rape and kill
or
to kill and rape?
Larpera atmiņas.
Patiesībā nav taisnīgi tās saukt par larpera atmiņām, jo par to, par ko rakstīšu, nodarbojās itin visi bērni. Proti, spēlējas iedomu pasaulē.
Tāpēc labāk lai tās ir vienkārši atmiņas par spēlēm bērnībā. Nezinu, vai citiem tas būtu interesanti, taču mani tas viennozīmīgi uzjautrina atcerēties, kādas lietas vien neesam spēlējušies. Pie tam svarīgi ir atcerēties detaļas, nevis kaut tik vispārīgu kā "spēlējām indiāņos un kovbojos, vai detektīvos un bandītos".
Šoreiz nedaudz par "Kosmiskajiem trakumiem"
Kosmiskie Trakumi
Iedomu pasaule un spēle, kuru spēlējām pārsvarā divatā ar Kaspi. Kāds bija mūsu vecums tad, neatceros, taču spēlēts tika diezgan ilgi un daudz.
Settings: Kosmoss, nākotne. Savā ziņā kosmiskā LEGO pasaule, jo tajā eksistē dažādas tādas parādības kā Blacktroni un M-troni (grupējumi no vecajiem kosmosa LEGO).
Varoņi: Divi lieliski un varonīgi kosmiskie speciālo kravu pārvadātāji. Viņiem abiem ir katram pa mazam, ātram un ļoti smagi bruņotam kosmosa kuģim, lai varētu nosargāt no dažādajiem ļaundariem vērtīgo kravu (piemēram, no tiem pašiem nekrietnajiem Blacktroniem). Kuģus jo īpašus dara fakts, ka tiem katram ir speciālais pieckārtīgais-protonu-skopu-lāzers, citiem vārdiem sakot, ļoti ultimatīvs ierocis.
Viens no varoņiem (es) ir Džeks Reisons - muskuļains, ar melniem matiem un melnām ūsām un palielu pistoli ar klusinātāju bruņots vīrs. Jautrs un nedaudz brutāls. Protams, lieliski kaujās un perfekti vada kuģi.
Otrs no varoņiem (Kaspis) ir Kaspa(e)rs Meikers - muskuļains ar gaišākiem matiem, ieroči laikam nebija tik specifiski. Lietišķs. Protams, lieliski kaujās un perfekti vada kuģi.
Tēli ir diezgan daudz zīmēti, varbūt varēšu arī izrakt un ievietot kādus viņu attēlus cīņā ar nekrietnajiem briesmoņiem.
Abiem varoņiem vēl ir dusmīgs boss, kurš visu laiku uz viņiem kliedz. Par to detaļas neatceros.
Darbība: Te īsti nav ko aprakstīt. Viss jau tāpat ir skaidrs. Pārvadājam bīstamu kravu, pa ceļam droši vien sastopamies vai nu ar kosmiskajiem ļaundariem Blacktroniem vai kādiem citiem neģēļiem un cīnamies ar tiem. Kuģi bieži vien tiek pamatīgi sadragāti un ir jāvada izmisīgos apstākļos, kur daudz kas jādara manuāli. Bieži vien tiek lekts hipertelpās, ceļots līdz kosmosa galam un atpakaļ. Ja apstākļi kļūst pavisam spiedīgi, iedarbinām varenos pieckārtīgos-protonu-skopu-lāzerus un sadragājam ienaidniekus.
Reālā darbības vieta un process:
Spēlējām mēs to visu Ikšķilē blokmāju pagalmā netālu no manas mājas (kur agrāk dzīvoja Kaspis), metāla šūpolēs. Šūpoles vēl joprojām tur ir, un es nostaļģiski dažreiz tajās ielokos iekšā un pašūpojos.
Šūpoles ir četra rindiņā, pirmās divas ir mūsu abu kosmoskuģi. Skatoties no manas mājas, pirmais pa kreisi, bija mans kosmoskuģis, otrs tam blakus - Kaspja. Sēdēts tika otrādi, izbāžot kājas cauri metāla stieņu atzveltnei un pieturoties pie tās, nevis vertikālajām stangām. Kuģim, uzņemot ātrumus vai lecot hipertelpās (tā mēs to toreiz nesaucām, bet es diemžēl vairs neatceros, kā mēs to saucām), šūpojamies augstāk.
Blakus bija kaut kāds divstāvīgs vingrojamais stienis, pie kura arī spēlējāmies, tas bija parasti kaut kāds lielais kuģis. Dažreiz mums arī pievienojās citi tēli, kas ieņēma atlikušos kosmoskuģus vairāk pa labi.
Tādi, lūk, bija Kosmiskie Trakumi. Nākamreiz pastāstīšu par kaut ko citu, piemēram, par izmeklētāju Endrjū un viņa suni-ģēniju Džeku.
Pēdējās jaukās lietas jeb Andža ar Kiki joko.
Epizode I
Saruna vakarā pie mums ar Tiju mājās.
Darbojas Andža, Tija, Kikis.
Andža: (Kikim) Es dzirdēju, ka tu esi tad atradis darbu. Kas tas ir? Tija man negribēja stāstīt.
Kikis: Da nē, nekas īpašs tur nav.
Andža: Nu atzīsties, kas tu esi, proktologa palīgs?
Kikis: (sapņaini) Kā es gribētu būt ginekologa labā roka.
Tija: Tas varētu arī nebūt nemaz tik forši.
Andža: Man arī ir tādas aizdomas. Piestrutojušas vagīnas and stuff...
Kikis: Bet iedomājaties, cik forši būtu pāršūt kādam dibena caurumu uz vēderu! Vai vēl labāk sašūt divus cilvēkus kopā ar dibeniem, lai tie viens otru piedirš līdz nāvei!
(vispārējas ovācijas)
Andža un Tija: Mums tas jāpastāsta Bembijam!
Epizode II
Braucam mašīnā uz Tukumu: Es, Tija, Kikis, Laura, Ilva.
Ir vēls vakars, nav īsti skaidrs, cik tālu tas Tukums ir, bet laiku pa laikam parādās ceļa zīmes, kuras kārtējo reizi norāda, ka līdz Tukumam vēl nav tik tuvu.
Kikis: Tukums bēg no mums. Mēs viņam tuvojamies, bet visa pilsēta laižās un attālinās. Iedomājaties tāda aina - cilvēki paceļ mājas un nesas projām.
Andža: Tas mums vajadzētu tikt tuvāk un viņus kaut kā aizkavēt.
Kikis: Jā ar šaujamajiem pa kājām. Notriekt vienu, otru.
Andža: Nu, jā, žēl, ka mums nav šaujamo.
Tija: Vai tad nav?
Andža: Tiešām! Mēs varētu apspermot projām skrējējus, lai tie paslīd un nogāžas.
Ilva: Jā, jūs abi tad varētu būt mūsu snaiperi.
Laura: Bet ko darīsim mēs, meitenes?
Andža: Jūs varētu lādēt...
(vispārējas ovācijas)
Laura: Riebekļi!
Tija: Mums tas jāpastāsta Bembijam, kā viņš cietīs!
Pārstāsts, protams, ir ļoti aptuvens, un jokus droši vien arī nav jēgas pārrakstīt, tie tāpat darbojas tikai uz vietas un īstajā laikā. Drīzāk tas ir uzjautrinošs piemērs tam, cik mēs atraisīti rupji esam. Tas ir tik jauki. Heh.
 | You scored as Natural Causes. Your death will be by natural causes, though not by any diseaese, because that is another option on this test. You will probably just silently pass away in the night from old age, and people you love won't realize until the next morning, when you are all purple and cold and icky. So be happy, you won't be murdered.
How Will You Die?? created with QuizFarm.com |
Hm, interesanti (lai gan droši vien jau nemaz un ne pavisam) - nevar īsti saprast, kas ar to Salu ir. Nu, proti, kāds ir vērtējums par notikušo. Šķiet, ka baigā izgāšanās tomēr. Lai gan zināms, ka nav izgāšanās. Vārdu "izgāzties" var lietot tikai tad, ka pasākums ir totāls fiasko, bet tas noteikti nav šis gadījums. Drīzāk problēma un skumjas/dusmas par pasākumu slēpjas faktā, ka distance starp iecerēto un realizēto ir pārlieku liela. Discrepency between the expectations and the reality.
No vienas puses vienmēr var priecāties par iegūto pieredzi, par to, ka pārvarētas daudzas grūtības, ka kopumā spēlētāji bija itin apmierināti (šķiet).
No otras puses atsaucot atmiņā to, kādu iedomājāmies pasākumu, kāda bija vīzija par to, un salīdzinot ar rezultātu, rodas zināma bezcerības sajūta. Bezcerība, ka cilvēki ar savām idejām un pūlēm nevar cīkstēties pret gadījuma rezultātu (aka RANDOMU). Nē, nu, protams, darbs netika ieguldīts ļoti milzīgs. Vienmēr var vairāk un labāk. Es vēl joprojām atceros daudzos caurumus, daudzos laika mirkļus, kurus būtu varējis veltīt spēles ģēlu gatavošanai, nevis slinkošanai. Bet pat perfekta sagatavošanās ir tikai ļoti aptuveni saistīta ar rezultātu, piemēram, Kamazs meets Half-Life miniatūrLarpā, kurš bija ļoti vienkāršs un elementārs, un viss bija precīzi pa punktiem izdomāts, izklāstīts un sagatavots, tomēr viss beigās izvērtās galīgi savādāk.
Plus, droši vien tāda perfekta sagatavošanās nav iespējama. Variācijas notikumiem laiktelpā (gan spēles, gan pirms spēles) ir pārāk lielas. Paredzēt visu nevar. Bet var vismaz pamazām iemācīties, kurā virzienā skatīties.
Nē, negribas nevienu vainot un pat randoms bija ļoti labvēlīgs visādā ziņā - laikapstākļi lieliski. Laivu nomnieks laipns un piekrita dot lētāk laivas. Palienētās laivas daudzās svarīgās detaļas nav pazaudētas (paldies dievam!). Neviens nav savainojies.
Par spēli, hm, lai arī ļoti daudz kas tomēr neizgāja veiksmīgi: bija diezgan gļuku, cilvēki garlaikojās un cieta. Gaismas maz, grūti tīri praktiski noorientēties. Izkontrolēt to, ko vajag neizdodas, un arī pagurums un iedvesmas trūkums, kopumā it kā iespaids esot tīri labs.
Daudzi apgalvo, ka bija ļoti jauki, laiks pagājis nemanot. Pie visa vēl nu var bāzt visiem snobiem viņu ģīmīšos, ka mierīgi var pastāvēt būflarps - socialka, kurā kautiņu praktiski vispār nav. Kā Erns diezgan neslikti definēja - tas bija drīzāk kvests, nevis RPG, kas, manā skatījumā ir tīri jauks kompliments.
Tātad nebija slikti.
Bet kāpēc tāds pretīga neapmierinātības, vilšanās un skumju sajūta, atskatoties uz šo pasākumu? Un vai tāda būtu, ja visi forumos dziedātu slavas dziesmas? It kā vajadzētu būt, jo es taču te runāju par vilšanos, ko rada atšķirība starp iecerēto un realizēto. Bet varbūt es patiesībā žēlojos par fanfaru pavadījuma trūkumu, manam ego pa sarkano paklāju soļojot.
Visdrīzākais tas vienkārši ir gurdums un nespēja vēl atgūties. Kā jau zināms, spēja mierīgi un objektīvi ar uzsvaru uz pozitīvismu spriest, kā arī bezbēdīgi mīlēt pašam sevi ir nedaudz grūti, kad esi izsīcis.
Tāpēc nevajag blogot, bet darīt kaut ko jauku.
Pī!
Beidzot kāds apdeits arī no manas puses.
Lasot pārnadža pārdomas (kāda jauka aliterācija!) par briljantiem, ūdeni un ziepju burbuļiem, atcerējos kādu bērnības atgadījumu.
Tātad Andžas bērnības atmiņas (kurām iespējams sekos vēl kādas):
Es sīks būdams, labprāt lasīju visu ko, piemēram, kaut kādus bērniem domātus materiālus par fiziku.
Tur arī uzzināju šo fantastisko faktu, ka teorētiski no tīra grafīta ir iespējams iegūt dimantu. Vajadzīgs tikai siltums un milzīgs spiediens. (augstākā mērā milzīgs)
Man parādījās doma, ka varbūt to varētu lieliski izmantot - un tādā veidā radīt pašam savu dimantu, padarīt ģimeni bagātu utt.
Tātad paņēmu gan parastos zīmuļu grafītus, gan arī tādu kaut kāda smalka ārzemju zīmuļa grafītu (kurš būtībā bija tikai tāda pabieza un izturīga grafīta nūjiņa). No sākuma izštukoju uzsildīt katliņā ar ūdeni.
Kādu laiku to darīju, tad iešāvās ģeniālāka ideja prātā - presēšu grafītus ar gludekli, tādā veidā vienlaikus tos arī sasildot!
Jaunais zinātnieks - ģēnijs - Ostaps Benders, uzgāja augšā uz savu istabu - laboratoriju, un sāka presēt ar ieslēgtu gludekli grafītus. Tie paklausīgi drupa, bet dimantos atteicās pārvērsties. Turpinājām strādāt, līdz visi grafīti bija jau nosacīti sasmalcināti (nosacīti, jo nebiju nekāds stiprais bērns, un pat kārtīgi saspiest kodoliņus nebiju spējīgs). Tie daļēji sāka birt grīdas šķirbās, ne mirkli neatgādināja dimantus, un vispār bija jāiet ēst, tāpēc jaunais avantūrists pameta šo nodarbi.
Tā es nekļuvu par Lembergu.
| Advanced Global Personality Test Results
|
personality tests by similarminds.com
Stability results were moderately high which suggests you are relaxed, calm, secure, and optimistic.
Orderliness results were low which suggests you are overly flexible, improvised, and fun seeking at the expense too often of reliability, work ethic, and long term accomplishment.
Extraversion results were moderately low which suggests you are reclusive, quiet, unassertive, and secretive.
secretive, reclusive, messy, disorganized, introverted, unassertive, rarely worries, dislikes large parties, does not like to fit in, does not need to control others, solitary, ambivalent about chaos, tough, leisurely, does not respect authority, not aggressive, observer, abstract, impractical, dislikes leadership, daydreamer, bizarre, does not make friends easily, not a perfectionist, suspicious, rarely irritated, strong physical instincts, unsympathetic at times, risk taker, submissive, weird, sarcastic, strange
Hehe, es esmu viennozīmīgs labiņais.
Ja nemaldos mani droši vien izglāba tas galvenokārt tas, ka lietoju Firefoxu un atpazinu Maiklu Peilinu.
Droši vien tikai fakts, ka pieļāvu sev politiķa karjeras iespējas, nepadarīja mani uberlabu.