HUNTED BY A FREAK

wohoo, augusta sākumā man sāksies jauns piedzīvojums jeb dzīve Šveicē. nesen beidzās mana stundu garā intervija caur skype webkameru, kurā par brinumu nebiju tik pārbijusies, kā stundu pirms tās. Nevaru saprast kā pašlaik jutos, takā neliels iekšejs satraukums ir jutams, bet tajā pašā laikā jūtos tik mierigi, kas neierasti priekš manis. Kkkas divains notiek, bet es esmu priecīga āā, tagad jaizārdās peedējos mēnēšos.

Tuvākās 2vas dienas gaidāmas trakas. Rīt no rīta ātri pec jaunās pases, pēc tam pēdējais dzin, dzin t.i. zvans, tad Lindas b-day un 6dien pecpusdienā gaidāms zvans no Šveices. ah man bail, ja es nemacēšu kko tā pateikt, bet ja viss norisināsies labi, tas nozīmē, ka mana dzīves vieta mainīsies, huh, thumbs up!
Vel bonusā vāciski bus jarunā, cik nopratu, ja vien tas nebija joks. bet ja tā, tas ir kreijzi huuh

Man apkart notiek mazi prieciņi, kuri paceļ mani vismaz 5cm no zemes. Es tik tiešam ceru, ka man nenāksies nolaisties uz zemes. tagad man ir jāsasparojas, lai viss ritetu tādā pašā gultnē arī uz priekšu.
vienigi, kuri irmani "foršie" klasesbiedri, kad viņus vajag. pie velna, jasaņemās šovakar uzrakstīt personal application letter. huh. Jau 17. maijs, 5dien, jau pēdējais ringa lings t.i. pēdējais zvans un Linndas svētki, kuros būs jācenšas nostavēt kajās. Šodien jau izbraukajām pusrīgu, meklejot davanu. eh
un es vēl gribu milzīgu karti pie sienas, lai varetu atzīmēt vietas, kurās esmu bijusi piemeram, ar zilām spraudītēm, bet vietas, kur velos doties ,un to kadreiz noteikti izdarīšu , piemeram, ar dzeltenām .

man tik ļoti gribējās vasaru, bet tagad es saprotu, kapēc man pagajšgad vasarā vēlējos, lai atrak ir sniegs. Šis iemesls ir zāle. Jā, viņa ir lieliska, lai tajā guletu un sajustu tās smaržu., bet viņa ir arī jāpļauj (vismaz man)+ šogad viņa aug neapmerojamos ātrumos. nedeļa vel nebija pagajusi kā man atkal jaķeras pie viņas pļaušanas, kas man aizņem pus dienu, ja ne ilgāk, jo vecaki, redz, vēlējās plašu darzu. nu tas ir siik + vel stulbie celtnieki, kas blakus stradā un nepārtraukti blenž un vēl ik pa laikam uzsvilpj, deģenerati. Bet ar to viss šodien nebeidzās, es izmežģiju pēdu, ļoti dīvainā vietā + tagad ļotīii sāp. eh un vēl vakar mans pieteikums izdzēsās un tagad jaraksta viss no jauna. rrr
nekas iešu izbraukt ar riteni un sunci, lai izvedinatu to mazo angrī gariņu no manis.
Villijs smaida.

es pārliecinājos, ka manas skolas skolotājām darba laikā nav ko darīt- jo viņas skatās manu profilu, draudzīgajā portālā. tas manuprat itkā nekas sevišķš nav, bet ša vai tā paložņāt jau vajag.

šodien vnk epīk izgāšanās. Pirms paris stundam skatos pa logu- o, bralis atbraucis ar savu sievieti. Domaju, ka viņi mammu apsveikt atbraukuši, aizgajušajos svētkos, bet tākā mamma vel kkur drabojas, tad klausos, ka tēvs viņiem kavē laiku viesistabā. Tad nu pec kadas pusstundas dodos lejā- izlūkos, kas te īsti notiek. Tā nu visi sež ap galdu, pļapā, ēd, dzer kafijas/tejās pec pašu patikas. Tad sakas kartējās diskusijas un es izsperu savu neveiksmīgo teikumu- e, kadā sakarā jūs šo atvedāt? un mani sagaidija sekojoša atbilde- šodien tetim tač dzimšanas diena. man palika tik dīvaini, samulsums kopā ar kaunu. ehh. šitā aizmirst..
un tad velāk sekoja mamma parrašanās majās ar kuku un šampanieti, viss kā iearasti, tikai ģimene pilnā sastavā. Tad nu sākam spraigas diskusijas, kurās kā vienmēr, tikai mans viedoklis krasi atšķīrās no parējo. es jau te tāds pelēkais zvirbulis. Tad mans bralis, kurš ir par mani vecāks ~6 gadus ir vnk kapostgalva, nē nu tas nav normali, viņa joki ir tik pat jēli kā manu vienaudžu. Man vēljoprojām šķiet, ka es esmu adoptēta...jau kopš 5cu gadu vecuma

Man nenormāli nāk miegs, bet šodiena solās būt visai gara... acis neturas vaļā, kgan jau kadu stundu skaitos nomodā. ne duša, ne kafija līdz šim nav palīdzējusi. vēl jabrauc taisīt pase, nu sasodīts, kads nevar pagriezt mēnesi uz priekšu vai atpkaļ?!?
Naktī murgoju par jaunako mersadesu un suņiem, kuri kož ,un to, ka mani menti savāc, jo neesmu pareizi novietojusi mašīnu. Un protams visa darbība notiek manā foršajā rajoņčikā. slimi hah

vairs jau nejūtos omulīgi. laiks skrien tik sasodīti ātri... cik ļoti vēlētos to pašlaik apstādināt, jo vienkarši man pietrūkst laika nekā nedarīšanai, mazajam, manas vienmuļās dzīves prieciņam.
Bet nu vispar gribeju padalīties ar savu mēneša albumu. tiktiktik jauks, ka pat pedejo paris stundu laikā nav apstajies. tad kā vienmer- favorīt dziesma

šī nakts būs gara, man ir jaizlasa ~100 lpp no dažādām macībam un literaturas vietnēm. džiīzas, jau tagad smadzenes kūp, bet man ir tikai nedeļa laika, lai visu izlabotu. slinkums mani kartejo reizi ir pieveicis.too bad
nu šim vakaram viegls dmb

Tad nu beidzot esmu parradusies mājās. Vakardienas plans pec centra doties uz manu rajon izmainijās aši vien pec manas tikšanās ar Līv', tas tā tipiski mūsu satikšanās reizēm. Tā nu atkal pa šīm brivdienam 2 reizi attopos agenskaln/imant/dzirciem'ā. Vakars paskreja tik ātri, ka iemigu tikai, kad jau ausa gaisma. Viss butu lieliski, ja vien nebutu rīta nelabuma, tas ir kkas neizturamas- sirds sitas ātrak par gaismas ātrumu, galva lido kosmosā un kaulus griež ar motorzaģi, bet pec īpašajiem atlabšanas pasākumiem t.i. duša, ibumetins, šķidrums un nedaudz ēdiena un mazliet vel miedziņa, jutos kā no jauna piedzimusi. ah. Tik laiks nu gan nebija tik jauks kā vakar. Un brauciens ar tramvaju vairs nesagadaja tādu baudu kā pirms 2vām dienām. Bet nekas, vasara būs drīz. tagad tik jatmet šis lifestyle līdz 4. jūnijam- ce matematikā un pec tam varēšu svineties līdz savai dzimšanas dienai.
Jā, pirms 2vām dienām dodoties majup ar 2. tramvaju un klausoties autumn shade 2 no The Vines, es izdzivoju visu Agenskalna auru. tas bija tīk sasoditi skaisti, kad saule rieteja un ausīs dungojās muziciņa, un es braucu caur agenskalnu, kurā ir saglabājies tāds šarms, ka pat nevelejos nevienā brīdī pārtraukt šo ceļojumu, kgan sabiedriskais transports mani biedē.
 Tad nu veltītais teikums/i Līvai kā viņa to vēlējās-
Paldies par saldumiem, par filmām, par labi pavadīto laiku, par sarunām, smiekliem. Un vienkarši par to, ka Tu man esi un vienmer būsi (hope so)/ man pietrūkst iedvesmas šodien kko oriģinalaku uzrakstīt, mazais ponij/

apmēram pirms 2 stundām noskatījos "In To The Wild", par filmas eksistenci zināju jau kopš tās rašānās jeb '07 gada, bet nu lidz manam skata punktam tā nonāca tik šovakar.
Es veljoprojam esmu tadā kā viņas iespaida, frekvences viļos, pat nezinu kā to varetu izskaidrot, bet nu filma aizskara manu dziļako dveseles stīgu un jā, arī asaru dziedzeriem lika atkal darboties.es esmu tik iekšēji saviļņota kā nekad. Ir gadījies, kad norit kada asara pie filmām par mīlestību un salauztām sirdīm, bet pec tam tas pazūd ātri vien, bet kā jau mineju iepriekš šis nav tas gadījums.
Parasti filmas laikā man īpaši pieķeras tikai paris citāti, bet nu šeit visu filmu varetu citēt, no "mom" līdz pēdējām zilbēm. iedvesmojoši..

"-Everything in life comes down to the point of the truth. The truth is what guides us, and makes us realize society’s binds on us. Rather then the superficialty of what we now call love, money, faith, fame, and fairness, there is always truth that shows us the light; The truth, will set you free."

Vakr gaidot rindā pie ārsta noklausījos medmāsiņu sarunas, jo Lindas žurnalu tiku jau izlasījusi vairrākārt, bet nu atpkaļ to, ko es dzirdeju un kas man lika apdomāt to, kas pie velna notiek. tātad- viņas runāja par fermu, jā to pašu draugu, ko kā viņas izteikušas visi politiķi un kas tik vēl nespelējot. Nē, tu tas vairs nav pieņemami, pat pusmuža vecumu sasnieguši ir slimi ar šo fenomenu.
Bet pec fermas baumām nonācu pie ārsta, kurš apgalvo, ko visu manu problemu sakne ir deguns un, ka man pie lora jabraucot. Un tad nu es iedomajos, kadeļ deguns, jo man tak nekas nekad nav noticis un tad man nāca atklāsme jeb atmiņu uzplaiksnijums: kā man ballīte, imantā, garais cilveks netišām kustoties ar savu elkoni parsita degunu vai kko iekšā līdz pamatīgai asiņošanai. Nu varbut ari ta nav vaina, bet secinajumi ir tadi: garie cilveki nemetajat savas rokas un mazākie uzmaniet degunus! Bet jā, es atkal esmu slima, manuprat uz abiem roku pirkstiem nav saskaitām, cik bieži es slimoju. ehh laikam psihe nav kartibā huh

Pašlaik ēdu cepumus un dzeru tēju kā arī priecājos par saviem deviantart panakumiem. I'm quite shoked, nekad nav bijuši tik audz skatijumi un favorites un viņi nak klat ik pa sekundei. yey
Statistics
Comments: 30
Favourites: 286 [who?]
Views: 1,448 (1,448 today)
Downloads 58 (58 today)

Manā galvā ir paraides beigas jeb tā dzinkstošā skaņa, kura rodas pec iesnu uzbrukma manam degunam.
Pedējas deinas baciļi mani ēd nost, mamma saka, tapec, ka es plika skraidot apkart, kurš gan, lai to zina, kur un kā viņi (baciļi) radās, bet viņi mani ēd lēnā garā nost. Neskatoties uz to nolemu izlklaidēt manus ārzemju draugus un līgavaini 6dienas vakrā. Pirmais pieturas punkts gan bija pie Alīses, jo nācās sagaidit kamēr meitenes uzimēs sejas un tādā garā. Kad nu beidzot bijām nonākušas otrpus Daugavai satikām ciemiņus. Gan iesākumā man bija nedaudz bail, jo tomēr valodas barjera, bet sakot sarunaties visas bailes pazuda. Bija visnotaļ jautrs vakars un majās biju tik 8 no rīta, kad nacās iet Feniksā, pakaļ smeķeiem par atlikošo naudu un tur sastapt savejos rajon people. Un turpmāko dienu mana latviešu valoda miksējās kopā ar angļu un britu akcentu. Lai vai kā man būs poztīvas atmiņas tādēļ tapa šis ieraksts, lai neaizmirstu un parlasot sejā parādītos smaids. yeey

Mans šodienas jaun-atradenis. Žēl tik, ka pārnēsājamajai muzikas kastei, bija iespejams nozagt vienu dziesmu. Lūk arī viņa!
Vienigi nedaudz mulsina vokalista izskats, man šķita, ka neesmu cilveks ar aizspriedumiem vai pat homofobs. bet redz, kas atkaljas...

Pēdējā laikā neko nav sanacis ierakstīt, tas laikam tadēļ vai nu es esmu kkur vai nu jutos sasoditi nogurusi. manuprat man smadzenes varetu uzkarties, jo apkart ir tadā kā spriedze vai kkas lidzigs, kas nepārtraujti nospiež tevi uz ceļiem. Visi apkartejie procesi un mijiedarbibas man izraisa tadās dusmas un to, ka es vnk nespeju cinīties tam visam pretī. paliek tikai doma : "ko es varu darīt lietas labā?"
arī šīs brīvdienas būs parbaztas ar visadiem niekiem + mans līgavainis brauc šurp hah.
Un nakamnedeļ man būs pirmā pieredze dīvanu serfingā. Nedaudz neierasti, ka paris vēstuļu laikā man ir kur palikt pilnigi svešā valstī un tas viss notiek tik vienkarši. Mani kā jau vienmēr māc šaubas, bet acimredzot es vnk visus cilvekus noverteju zemāk, kgan tad redzēs kā musu trips izdosies ^^

un jā, šodien Smita kungam ir svētki. Tā nu jauzmet plates uz winamp'a un šim vakaram būs burvīgs nobeigums

"Tverot to kā sen vairs nav, pazaudēju sevi.
Es viegli pārciešu nodarīto, bet netaisos to aizmirst. Aizcirst durvis, prom no visa ejot, 24 stundu garumā ar domām lieki dejot. Klejot kā klaidoniem, bet neapmaldīties. Sagaidot nakti, krītot zvaigznēm, vēlēties, kaut laiks būtu apstājis un nekustas no vietas. Cik daudz reizēm izsaka minutes piecas.
Katrai savai frāzei dāvāju dvēseli un miesu. Tikai retais redzēs kā es bēdās asaras liešu.
Ar to vēl nebij' cauri, jo es cīnijios. Par savu vietu saules gaismā es vēl cīnīšos. Lamāšos, bļaušu, spļaušu, smaidīšu un smiešu.
Pavasara rītos atspīd vasarīgā saule, esi sveicināts, šī ir mana pasaule.
Laiks laikmeta tīmekļos piedzīvotos auž.
Lētu kuču stereotipu tagad vēsi aplaužu.
Tagad apsežos es pie loga, nedaudz padomāju, skatoties uz pretējo māju, aizsmēķēju cigareti. Vienā rokā turu to, otrā turu pildspalvu, atšķiru jaunu lapu, necerot par to saņemt balvu. Rakstu savu hroniku, neslēpjot neko, attēlojot zilbēs savu ikdienu, nedaudz neparasto. Tik smalki izdīvotu, laika gaitā piemērotu, tā , lai paliek laika ievērot, kā lido putni un kā tie nokrīt."


 Šodien uzrunā tik pat stipri kā pirms gada vai diviem. Neesmu liela lv hh fanāte, bet šis mani sagrābj ik reizi. ne viss, kas dzirdams, bet paris frazes vnk. ā

huh, esmu parēdusies cepumus un tā nāk miegs, bet vel laikam jamacas
Bet šodien bija smuki. Beidzot biju ar riteni līdz HES'am aizminusies, cik nu tālu, bet anyway. Nekas manā galā nav pārpludīs, tik koki simtiem saskaloti gar malu, veidojot aizsarg sētu. ā vel Ann iekrita, nu ne gluži, bet paslideja un abas kajas izmerceja udenī. es sasmejos ļoti, bet tikai pec tam kad man šoks bija pargajis, tur tak nezincik metru dziļš. pfui
bet, ja, vasara tuvojas un tas ir tīīīk jauki ^^