šodien vnk epīk izgāšanās. Pirms paris stundam skatos pa logu- o, bralis atbraucis ar savu sievieti. Domaju, ka viņi mammu apsveikt atbraukuši, aizgajušajos svētkos, bet tākā mamma vel kkur drabojas, tad klausos, ka tēvs viņiem kavē laiku viesistabā. Tad nu pec kadas pusstundas dodos lejā- izlūkos, kas te īsti notiek. Tā nu visi sež ap galdu, pļapā, ēd, dzer kafijas/tejās pec pašu patikas. Tad sakas kartējās diskusijas un es izsperu savu neveiksmīgo teikumu- e, kadā sakarā jūs šo atvedāt? un mani sagaidija sekojoša atbilde- šodien tetim tač dzimšanas diena. man palika tik dīvaini, samulsums kopā ar kaunu. ehh. šitā aizmirst..
un tad velāk sekoja mamma parrašanās majās ar kuku un šampanieti, viss kā iearasti, tikai ģimene pilnā sastavā. Tad nu sākam spraigas diskusijas, kurās kā vienmēr, tikai mans viedoklis krasi atšķīrās no parējo. es jau te tāds pelēkais zvirbulis. Tad mans bralis, kurš ir par mani vecāks ~6 gadus ir vnk kapostgalva, nē nu tas nav normali, viņa joki ir tik pat jēli kā manu vienaudžu. Man vēljoprojām šķiet, ka es esmu adoptēta...jau kopš 5cu gadu vecuma

Comments