x

Manā galvā ir paraides beigas jeb tā dzinkstošā skaņa, kura rodas pec iesnu uzbrukma manam degunam.
Pedējas deinas baciļi mani ēd nost, mamma saka, tapec, ka es plika skraidot apkart, kurš gan, lai to zina, kur un kā viņi (baciļi) radās, bet viņi mani ēd lēnā garā nost. Neskatoties uz to nolemu izlklaidēt manus ārzemju draugus un līgavaini 6dienas vakrā. Pirmais pieturas punkts gan bija pie Alīses, jo nācās sagaidit kamēr meitenes uzimēs sejas un tādā garā. Kad nu beidzot bijām nonākušas otrpus Daugavai satikām ciemiņus. Gan iesākumā man bija nedaudz bail, jo tomēr valodas barjera, bet sakot sarunaties visas bailes pazuda. Bija visnotaļ jautrs vakars un majās biju tik 8 no rīta, kad nacās iet Feniksā, pakaļ smeķeiem par atlikošo naudu un tur sastapt savejos rajon people. Un turpmāko dienu mana latviešu valoda miksējās kopā ar angļu un britu akcentu. Lai vai kā man būs poztīvas atmiņas tādēļ tapa šis ieraksts, lai neaizmirstu un parlasot sejā parādītos smaids. yeey

Comments