| pakļaujos masu psihõzei |
[Jul. 27th, 2006|01:27 pm] |
|
|
|
|
| esmu atkarīga |
[Jul. 26th, 2006|02:54 pm] |
Pēc piecām minūtēm uz stundu atkal nebūšot elektrības. Nē, nu lieliski, l-i-e-l-i-s-k-i, tikko es nopietni pieķeros darbiem, tā atkal bladaukš, jāsēž tumsā un jāgaida.
Un pa kuru laiku vispār pienāca trīs? Neko nesaprotu! |
|
|
| die ende |
[Jul. 26th, 2006|11:21 am] |
| [ | skan |
| | Cake - Short Skirt/Long Jacket | ] |
Pēc viņiem visiem jūtos tik ārkārtīgi iztukšota, kā tāds pusizpūties, nevienam nevajadzīgs sešpadsmitās dzimšansdienas balons Heiniken alus pudeles formā, tomēr ar katru reizi palieku mazliet nejūtīgāka pret to visu un, cerams, arī mazliet prātīgāka. Sūrās mīlas rūdījums - tā laikam to varētu nosaukt. Mazliet smieklīgi tomēr, ja par to tā padomā.
Un tagad pēc vēl vienām beigām bez tāda īsta sākuma es sēžu darbā un ir jau ir mazliet skumīgi, bet pēc iepriekšējās pieredzes tīri labi zinu un saprotu, ka nepaies ne ilgs laiks, kad šī balodīša vietā atlidos cits un uz kādu laiciņu es atkal būšu uz viļņa. Infinity loop, ne? |
|
|
| ou, beibī |
[Jul. 26th, 2006|12:20 am] |
|
Man ir jauna hūte! |
|
|
| nekā, nekā |
[Jul. 25th, 2006|03:16 pm] |
| [ | skan |
| | Inara George - Genius | ] |
Šorīt kā apzinīga pilsone-darbieniece ierodos darbā īsi pēc astoņiem, bet še tev - interneta nav, iekšējais tīkls ar nobrucis, pastrādāt nevar. Ņēmu uzrāvu solitairi, līdz tīkls parādijās un tad dabūju pastrādāt veselas četrdesmit piecas minūtes, līdz pazuda elektrība, un bez elektrības es darbā, nū, gluži kā bez rokām. Ne man datorītis, ne man printerītis, ne gaismiņas, ne fotoaparāta. Nekā, nekā. Uzgrauzu ābolu, pat tēju uzvārīt nevarēju. Kopā ar kolēģēm ieēdu pusdienas, uzsitu klačiņu un braucu mājās.
Hahā, jā, vēl kopā ar dažiem kolēģiem veicām operāciju glābsim putnu, jo pie darba bija pieklīdis kaut kāds īpašais superšķines balodis, mūžā tādu redzējusi nebija. Baisi izbadējies, palidot nemāk, bet nu glīts, tāda dūjiņa. Zvanījām uz Rīgas Zoo Līdakas kungam, bet kaut kāda kucīte paskaidroja, ka viņi putnus neņemot - bail no gripas. Ko darīt? Nē, nu, lai šamo galīgi nesabrauc, mēs varot viņu uz kādu parku aizvest. Sacīja, ka pēc apraksta izklausās pēc dekoratīvā baloža, kurus ievedot no āras zemēm uz kāzām - smuki palaiž ceremonijas kulminācijā un tad uzliek mīksto. Vajadzēja uz BezTabu piezvanīt, varbūt varētu nopelnīt tālrādi par sižetu darba kolektīvs izglābj eksotisku putnu. Kaut kādā ellē ratā sarunājām, ka viena no kolēģēm nabaga balodi aizvedīs uz putnaudzētavu, kur par viņu solīja parūpēties.
Nu ļoti ražīga darbadiena, vienkārši vājprātā. Galvenais jau, ka rīt būs tāpat, jo Latvenergo-šmenergo slēdz klāt klientus + viņiem šodien kaut kāda avārija, tālab viņi nevarot paredzēt uz cik ilgu laiku elektrība parādīsies un tad uz cik ilgu atkal nozudīs.
Jā, bet jūtos es šodien vispār labi. Tā kareivīgi. Tas nekas, ka vakarā noteikti atkal uznāks bimba, vismaz pāris stundas dienā ir sajūta, ka tas sasodītais vīrietis var iet ratā. |
|
|
| au |
[Jul. 24th, 2006|10:56 pm] |
|
Vispār, kā palieku viena, tā baigi sāk sāpēt. Sirds. |
|
|
| krah-babah |
[Jul. 24th, 2006|06:53 pm] |
Absolūts pašapziņas un pašcieņas krahs. Trūkst elpas un tāda sajūta, ka piecdesmit gadus par agru sākušās sirdsklauves. Acis slapjas un galva dulla.
Ko ellē es daru nepareizi? |
|
|
| ubadze |
[Jul. 24th, 2006|12:01 pm] |
Liepājā atstāju nevien daļu pašcieņas, bet arī pārāk lielu daļu savas algas, tāpēc šodien izpaliek pat pusdienas lētajā ēdnīcā pāri ielai un līdz piektajam augustam tiks taupīts katrs santīms. Rītu būs arī no pagrabstāva jāvelk laukā savs sarkanais dzelzs rumaks, jo, kā rādas, arī sabiedriskais transports man īsti nav pa kabatai.
Grūti šodien strādājas pēc tādas sviestainas nogales. Grūti. |
|
|
| ak vai, ak vai |
[Jul. 23rd, 2006|08:21 pm] |
|
Varētu tagad kādam tā forši uz pleciņa paraudāt. |
|
|
| fools in love |
[Jul. 23rd, 2006|07:08 pm] |
|
|
|
|
| nē, es negribu tevi satikt |
[Jul. 21st, 2006|01:32 am] |
Tagad kaut kāda mēness fāze jocīga? Tikko mani uzmodināja zvans no mana pagājušās vasaras brūtgāna-cukurdupša, kurš acīmredzot ir atgriezies LV, ja jau zvanīja, lai uzzinātu, vai es gadījumā pusē divos naktī pēkšņi negribu viņu satikt.
What the fucking hell?
Smieklīgi jau, protams, jo man vajadzēja kādu brītiņu, lai vispār saprastu, kas zvana, bet nu kur var ienākt prātā man zvanīt, pie tam vēl tādā stundā un ar jautājumu Vai es tevi pamodināju? Tāda puspamodusies vismaz reizes trīs pārjautāju teju vai katru viņa sacīto vārdu, jo man līdz pat sarunas beigām likās, ka tas ir kārtējais no maniem dīvainajiem sapņiem. Es tikai ceru, ka es nebiju pirmā, kam viņš no lidostas zvanīja, citādāk vēl būšu čalītim visu vakaru sačakarējusi. |
|
|
| atlūdzos |
[Jul. 20th, 2006|01:44 pm] |
Tāda savādi gaisīga sajūta, it kā iemīlējusies būtu. Tāda savāda sajūta domājot par to, ka trīsdesmit pirmajā augustā pēdējā darbadiena. Būs jāatnes kūkas un burbuļūdens kolēģiem, jo no dažiem būs patiesi žēl atvadīties.
Skanot Inārai tīri vai asaras acīs saskrēja, bet, nē, nē, tas tomēr ir smaids, kas iezogas manā sejā. Plats. Laimīgs. |
|
|
| hau švīt |
[Jul. 20th, 2006|12:07 am] |
|
Viss rakstītais, kam ir kaut kāda saistība ar dārgo, liekas tik ārkārtīgi banāks un muļķīgs, ka labāk nerakstīšu, bet, līdz ar mazliet padebīli apgaroto smaidu, paturēšu pie sevis. |
|
|
| šķiku-šņaku |
[Jul. 19th, 2006|11:43 pm] |
Ja viss notiks, kā plānots, tad jau nākošnedēļ iesniedzu atlūgumu un septembrī paralēli augstskolai uzsāku mācības frizierskolā. Tas nozīmē arī to, ka no tā brīža vismaz uz desmit mēnešiem vienīgais mans peļņas avots būt frizēšana, tāpēc jāsāk domāt, kā paplašināt klientu loku.
Dzīve kļūst ar katru mirkli jo interesantāka. |
|
|
| uzdziedi man vēlreiz, Tom |
[Jul. 18th, 2006|12:47 pm] |
Jau popsīgās un mazliet sarkastiskās apvienības Blink 182 ietvaros man ausīs iekrita Tom DeLongue balss. Izklausās noteikti kā tādā tīņu laikrakstā, bet kaut kas aizķēra, tāpēc, kad tēvs devās uz ASV un bija iespēja pasūtīt kādu CD, līdz ar Inara George, kuras albums All Rise, starpcitu, ir absolūti fantastisks, pasūtīju arī Tom DeLongue jaunās apvienības Angels & Airwaves jauniznākušo We Don't Neet To Whisper.
Tagad sēžu darbā, klausos un nevaru saprast, cik ļoti patīk. Bet nu tā balss, tā balss. |
|
|
| tu-tū |
[Jul. 17th, 2006|12:55 am] |
|
Vēl viens cukurgrauds manā tējas tasītē. Ceturtdienas zvanam no bijušā brūtgāna-divdesmitgadnieka šodien seko īsziņa no bijušā brūtgāna-trīsdesmitgadnieka. Dabas likumi laikam, citādi jau nevar izskaidrot to, ka šie abi sarosījušies tiklīdz ir man pilnībā pie kājas. Nē, nu es nemelošu, ka tas mani atstāja pilnīgi vienaldzīgu, nemaz ar ne, tomēr nenoliegšu, ka izjutu tādu kā savādu prieku un gandarījumu par to, ka beidzot man vairs nav jāpiespiežas, lai neatbildētu, lai atkal nekāptu virsū uz sliedēm, pa kurām pretī traucas slepkavnieciski noskaņots vilciens. |
|
|
| all rise |
[Jul. 16th, 2006|10:21 pm] |
|
Šobrīd turu rokās pavisam īstu un taustāmu Inara George ierakstu un sakūstu kopā ar krēslu to klausoties. |
|
|
| katras meitenes jaunie labākie draugi - sapfīri |
[Jul. 15th, 2006|01:34 pm] |
|
( ... ) |
|
|
| divas lietas |
[Jul. 14th, 2006|10:47 am] |
Man adresēta zīmīte no ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) canes tālajā 94. gadā. Rokraksts ļodzīgs, bet doma izteikta dzejā:
Ir Ievai viena lieta
To katrs zina jau
Ka viņai patīk sūdiņš Švāns
Un zaķīts Masaļskis
Ir dažiem divas lietas un Ieva zina to
Tad uzraksti kas tās par tādām divām lietām ir |
|
|
| ahoi, kaptein |
[Jul. 13th, 2006|11:16 pm] |
Makā stāv divas biļetes uz Karību jūras pirātiem. Ak jēziņ, uz ko tik es neesmu gatava tā vīrieša dēļ.
Hahā, un runājuot par kapteiņiem, šodien zvanīja viens no bijušajiem pusdraugiem, jebšu, pusšāvējs. Esot pamanījis, ka braucu mašīnā aiz viņa, sak izdomājis piezvanīt un apvaicāties, kā man iet un ko es daru. Atbildēju ar neviltotu lieliski! un sulīgu smieklu virteni. Varu likt vai galvu ķīlā, ka pavisam drīz man pienāks kāda dzejiska īsziņa ar piedāvājumu doties sagaidīt saulrietu, pabradāt pa naksnīgo jūru vai nodoties kam citam ūberromantiskam. Too late sucker!
Ļauns prieciņš ir un paliek prieciņš! |
|
|