| die ende |
Jul. 26th, 2006|11:21 am |
Pēc viņiem visiem jūtos tik ārkārtīgi iztukšota, kā tāds pusizpūties, nevienam nevajadzīgs sešpadsmitās dzimšansdienas balons Heiniken alus pudeles formā, tomēr ar katru reizi palieku mazliet nejūtīgāka pret to visu un, cerams, arī mazliet prātīgāka. Sūrās mīlas rūdījums - tā laikam to varētu nosaukt. Mazliet smieklīgi tomēr, ja par to tā padomā.
Un tagad pēc vēl vienām beigām bez tāda īsta sākuma es sēžu darbā un ir jau ir mazliet skumīgi, bet pēc iepriekšējās pieredzes tīri labi zinu un saprotu, ka nepaies ne ilgs laiks, kad šī balodīša vietā atlidos cits un uz kādu laiciņu es atkal būšu uz viļņa. Infinity loop, ne? |
|