| nekā, nekā |
Jul. 25th, 2006|03:16 pm |
Šorīt kā apzinīga pilsone-darbieniece ierodos darbā īsi pēc astoņiem, bet še tev - interneta nav, iekšējais tīkls ar nobrucis, pastrādāt nevar. Ņēmu uzrāvu solitairi, līdz tīkls parādijās un tad dabūju pastrādāt veselas četrdesmit piecas minūtes, līdz pazuda elektrība, un bez elektrības es darbā, nū, gluži kā bez rokām. Ne man datorītis, ne man printerītis, ne gaismiņas, ne fotoaparāta. Nekā, nekā. Uzgrauzu ābolu, pat tēju uzvārīt nevarēju. Kopā ar kolēģēm ieēdu pusdienas, uzsitu klačiņu un braucu mājās.
Hahā, jā, vēl kopā ar dažiem kolēģiem veicām operāciju glābsim putnu, jo pie darba bija pieklīdis kaut kāds īpašais superšķines balodis, mūžā tādu redzējusi nebija. Baisi izbadējies, palidot nemāk, bet nu glīts, tāda dūjiņa. Zvanījām uz Rīgas Zoo Līdakas kungam, bet kaut kāda kucīte paskaidroja, ka viņi putnus neņemot - bail no gripas. Ko darīt? Nē, nu, lai šamo galīgi nesabrauc, mēs varot viņu uz kādu parku aizvest. Sacīja, ka pēc apraksta izklausās pēc dekoratīvā baloža, kurus ievedot no āras zemēm uz kāzām - smuki palaiž ceremonijas kulminācijā un tad uzliek mīksto. Vajadzēja uz BezTabu piezvanīt, varbūt varētu nopelnīt tālrādi par sižetu darba kolektīvs izglābj eksotisku putnu. Kaut kādā ellē ratā sarunājām, ka viena no kolēģēm nabaga balodi aizvedīs uz putnaudzētavu, kur par viņu solīja parūpēties.
Nu ļoti ražīga darbadiena, vienkārši vājprātā. Galvenais jau, ka rīt būs tāpat, jo Latvenergo-šmenergo slēdz klāt klientus + viņiem šodien kaut kāda avārija, tālab viņi nevarot paredzēt uz cik ilgu laiku elektrība parādīsies un tad uz cik ilgu atkal nozudīs.
Jā, bet jūtos es šodien vispār labi. Tā kareivīgi. Tas nekas, ka vakarā noteikti atkal uznāks bimba, vismaz pāris stundas dienā ir sajūta, ka tas sasodītais vīrietis var iet ratā. |
|