| mana dzīve kā Latvijas valsts ceļi |
[Aug. 24th, 2006|09:56 am] |
Mana dzīve kā Latvijas valsts ceļi. Ielāps uz ielāpa un bedre pēc bedres. Un tās visas bedres jau pašas raktas vien ir, ar tādu īpašu rūpību, kam smalki caurvijas mazohisms un žēlumam pret sevi.
To, ka atkal esmu iekāpusi vienā no šīm bedrēm, varu pateikt, jo tādos brīžos man parādās tādas savādas ilgas pēc MV, tāda muļķīga sajūta, ka man trūkst tieši viņa un neviena cita. Nē, protams, ka tās nav ilgas, jo diez vai es pie viņa tagad skrietu vai pat ņemtu pretī, ja skrietu viņš pats, drīzāk tā ir tāda kā nostaļģija pēc aizgājušā un bijušā, kas neatstājas un neliek mieru šādos pelēkos un drēgnos darbadienu rītos. |
|
|
| krāns |
[Aug. 23rd, 2006|02:49 pm] |
Piečakarēja. Aizbraucu takš šorīt uz to sasodīto internetveikalu un šie man saka, ka tomēr labos to manu trubu. Vakardien telefonsarunā solīja man jaunu aparātu vai naudiņu atpakaļ, bet te pēkšņi labos. Pincīši!
Tomēr visforšākais tajā visā bija saruna ar jefiņu, kurš pieņēma manu sūdzību un pusmirušo klausuli.
Es: Kad apmēram mans telefons varētu būt gatavs? Jefiņš: Es nezinu. Es: Nu aptuveni. Jefiņš: Es nezinu. Es: Kā, pat ne aptuveni? Jefiņš Nē! Es: Pat ne tik aptuveni, kā, piemēram, pēc nedēļas vai pēc mēneša?! Jefiņš: Tas atkarīgs no darbnīcas, bet es nezinu. Es: Krāns! Jefiņš: Ko lūdzu? Es: K-R-Ā-N-S
Nu labi, to daļu par krānu es izteicu tikai savās domās, bet nu vienalga debīli, jo man nav ne jausmas, vai savu telefonu dabūšu atpakaļ pēc nedēļas vai uz savu trīsdesmit septīto dzimšanas dienu.
Runājot par dzimšanas dienām - daudz laimes vēlreiz, cane! |
|
|
| lapas dzeltenās un lapas koši sārtās |
[Aug. 23rd, 2006|09:08 am] |
Mazliet sagribējās to visu romantisko bullšitu, pat īsti nezinu kāpēc, ir taču tam mazliet par agru un savā ziņā arī mazliet par vēlu.
Man lūdzu dubultporciju kaut kā banāli skaista, nu lūdzu, lūdzu! |
|
|
| elektrošoks, kūkas un kāzas |
[Aug. 21st, 2006|10:39 am] |
Varbūt man vakaros vajag izdzert glāzi silta piena vai arī iet gulēt laicīgāk, jo citu izskaidrojumu tam, kāpēc redzu tik sasodīti dīvainus sapņus, es nezinu.
1) MV mani telefoniski bildina, es ne mirkli nedomājot piekrītu un mēs slepeni apprecamies. 2) Slēpošanas kūrortā atrodu atslēgu piekariņu ar elektrošoku un kaļu plānus tā pielietošanai. 3) Piedalos slepenā misijā, lai glābtu runājošas kūkas un kēksus. |
|
|
| goodbye Moto |
[Aug. 19th, 2006|03:05 pm] |
Jā, jā, nepagāja ne pusgads. Vakar kādas trīs reizes vienkārši izslēdzās nu un tad šodien tā pavisam. Sūdi jau tādi, ka visi svarīgie numberi ērtuma labad tika saglabāti uz tā nolādētā telefona un SIM kartē vairs neuzrādās, tāpēc tagad esmu teju kā bez rokām, jo nekādu backup failu man, protams, nav. Pirmdien nesīšu uz garantijas remontu un varu vien cerēt, ka mani nepasūtīs divedsmit septiņas mājas tālāk, un, ja nepasūtīs, tad noteikti "labos" kādus mēnešus trīs, četrus.
Dusma kapitāla, bet nu neko darīt, pati jau vien vainīga, ka gribējās smuku un špīzdīgu telefonu. |
|
|
| vājuma mirklis |
[Aug. 17th, 2006|11:46 am] |
Es ar nepacietību gaidu to dienu, kad man vairs nebūs jāraksta tēvam žēlabaini e-pasti ar lūgumu nomaksāt manas studijas augstskolā un frizierskolā. Man, protams, šajā ziņā ir ārkartīgi palaimējies, jo viņš vienmēr ir mani atbalstījis, pārsvarā gan materiāli, bet atbalsts jau ir un paliek atbalsts.
Nosūtījusi to sasodīto e-pastu par to, ka, lūk, ārkārtīgi vēlos iet mācīties par frizieri, pašreizējā darbā jūtos kā slazdā, gribu sekot savam sapnim, bla, bla, bla, un jūtos tik ārkārtīgi nožēlojami, kā tāda salašņa un niecība, kas pat nevar atļauties nopirkt pati savu kotleti un kartupeli, nemaz nerunājot par to, ka Desperados Pulkvedī malkoju par tētiņa naudu.
Šādos brīžos gribas visam atmest ar roku, pamest augstskolu, atmest domas par frizierskolu, iet strādāt par oficianti un pārvākties uz dzīvi kādā komunālā dzīvoklīša nošņurkušā deviņu kvadrātmetru istabā ar labierīcībām kāpņu telpā ar daudzbērnu-alkoholiķu ģimeni blakus istabā. |
|
|
| smalkā dāma |
[Aug. 15th, 2006|07:39 pm] |
|
Ou, nu es vispār varu izskatīties arī kā riktīga biznesa lēdija, ij nepateiksi, ka ikdienā valkāju kedas un nāģeni. Vajadzēs uz nedēļas beigām tādā smalkās dāmas paskatā iziet tautās, lai papēdīši klaudz un pēcpuse grozās par prieku arī citiem. |
|
|
| slinkum, slinkum, laid mani vaļā! |
[Aug. 15th, 2006|12:19 pm] |
|
Laikam jau diezgan nereāli pēdējās divās nedēļās uz darbu kaut vienu reizi ierasties laicīgi. Drīz gan mana slinkuma rīklītei dūcītis būs klāt, jo lekcijas un frizierskolu kavēt nekādi nedrīkstēs. |
|
|
| everybody dance now! |
[Aug. 14th, 2006|12:05 pm] |
|
Tāda sajūta it kā es būtu skrējusi kaut kādu nebūt mega maratonu, jo nemaz nezināju, ka pēc dejošanas šitā var sāpēt visas maliņas. |
|
|
| tam ta ram tam tām tām |
[Aug. 13th, 2006|05:33 pm] |
|
Māsa godam izprecināta, nu var mierīgi dzīvot tālāk. |
|
|
| uz nervu sabrukuma robežas |
[Aug. 11th, 2006|04:17 pm] |
|
Man ir tāda sajūta it kā precētos nevis mana māsa, bet gan es pati. Jēzmarija! |
|
|
| zosāda |
[Aug. 10th, 2006|03:12 pm] |
Inārai (Inara George) manā biežākspēlētajā pleilistē pievienojas arī Regīna (Regina Spektor).
i hear in my mind all this voices i hear in my mind all these words i hear in my mind all this music and it brakes my heart, it brakes my heart |
|
|
| es esmu |
[Aug. 9th, 2006|11:43 pm] |
nogurusi
gribas, lai kāds pamīļo, pamurca un pažēlo |
|
|
| would you ever be my fucking boyfriend |
[Aug. 8th, 2006|12:20 am] |
Tikai mazliet jāpaklausās The Bird And The Bee un varu doties gulēt. Šonakt mazliet laicīgāk, kā iepriekš - varbūt pat izdosies nākošajā dienā, t.i., rīt nejusties kā sabrauktai brētliņai.
Gunait. |
|
|
| everybody dance now |
[Aug. 5th, 2006|07:03 pm] |
|
Nedēļas nogales citāts: "Šitās jau izskatās pēc tādām, kas nemaz nezin, kas tas džakūzī tāds ir. Kaut kādas iedomīgās Rīgas modeles." |
|
|
| ZVMB |
[Aug. 4th, 2006|06:30 pm] |
|
Čujs, ņuhs un poņa saka, ka šis būt vienkārši fantastisks vakars un neizsakāmi jautra nakts! |
|
|
| lai jums jauka diena |
[Jul. 31st, 2006|08:27 am] |
|
Tā vien liekas, ka miegā būšu veikusi kaut kādus akrobātiskus trikus, jo šorīt visai pamatīgas grūtības un vēl pamatīgākas sāpes sagādā vienkārša galvas grozīšana un pieliekšana. Tāda sajūta it kā kāds ar ozolkoka nūju būtu iebelzis pa sprandu. |
|
|
| banāli |
[Jul. 30th, 2006|07:38 pm] |
|
Cik gan reizēm viņi ir gļēvi. |
|
|
| šeik it |
[Jul. 29th, 2006|03:00 am] |
|
Sākumā kārtīgi izkratījos pie JB, bet pēcāk vēl kārtīgāk un trakoti smieklīgi vecajā Pulkivedī kopā ar māsīcām. Nu tirinājāmies tā, ka visi blenza, bet pašas līkas no smiekliem. |
|
|
| kitija ir kuce |
[Jul. 28th, 2006|06:54 pm] |
ermich jau par mani vakar smējās, sak manu žunālu jau neesot vērts lasīt, jo visu laiku tik viens un tas pats - taureņi vēderā, cūkas, taureņi vēderā, cūkas.
Nu es teču teicu infinity loop.
Man laikam slikta karma, iespējams pat, ka iepriekšējā dzīvē biju baigā kuce vai vēl ļaunāk - vīrietis. |
|
|