Nedaudz pašironijas;) |
[Feb. 2nd, 2005|09:49 pm] |
Šodien pirmoreiz iejaucos savas meitas skološanās lietās, precīzāk, attiecībās. Parasti paļaujos, ka viņai jau pašai ir pietiekami trenētas izdzīvošanas prasmes. Kā nekā vecāks brālis nav nekāda vecmāmiņa;) Šodien atnāk tāda pavisam bēdīga un nesaprot, kāpēc Amanda ēdienu, kurš pašai negaršo, saliek blakussēdētāju šķīvjos. Konkrēti - aknu plācenīšus saldēdienā. Šodien Annas, citreiz - citu bērnu. Un tad manī nez kā pamodās kaķenes asinsbalss. Saruna gan mums ar Amandu izvērsās visai dīvaina. Īss konspekts: - es parādos kafejnīcā, kur Amanda taisās uzēst bulciņu plāceņu vietā. Tuvojos viņai ar, visticamāk, pietiekami izteiksmīgu seju. - Tur bija vēl porcijas! Anna varēja paņemt citu! (es vēl neesmu atvērusi muti) - Tu maksā par Annas pusdienām? - Es varu arī samaksāt! Es tūlīt varu samaksāt! ( ne miņas no izbīļa) - Un citiem bērniem? Tiem, kuru ēdiens tika sacūkots citās reizēs? - Es arī viņiem varu samaksāt! (acīs skatiens - es Tevi arī varu nopirkt, glupā vecene)
Un tad es biju tik pat gudra - izvēlējos veco labo nolikšanu pie vietas. Tā kā esmu trenēta, tad vēlamo efektu, proti, lūpas raustīšanos panācu minūtes laikā;)
Es zinu, ka tas skuķis nekļūs ne par kapeiciņu gudrāks vai labāks, bet manējais vismaz pārliecinājās, ka man nav vienalga. Un viņai tas nekļūs par ieradumu, to es zinu. |
|
|
Comments: |
| From: | maris |
Date: | February 2nd, 2005 - 10:25 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Bikses nost un pa muti! :D
From: | lapsa |
Date: | February 2nd, 2005 - 10:30 pm |
---|
| | | (Link) |
|
ta-a tam būs būt! neciešu šitos lecīgos skuķus
| From: | ezic |
Date: | February 2nd, 2005 - 10:44 pm |
---|
| | | (Link) |
|
te naudiņa ir un te nav, ja nekaunīgi pelnīta tad šāda attieksme pret visiem. ilgi gaisā tādas neturās. ja turās tad piesmēķētā blakus pakārtiem cirvjiem(kurus cerams neizmantos ;))
| From: | shelly |
Date: | February 2nd, 2005 - 10:47 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Malace!!!! Ek, tādos brīžos skaidrs, cik drausmīgi vajadzīgi bērnam ir vecāki.
Respect Tev :) Patiesībā bezpalīdzība. Un es arī nesaprotu kā ar tādiem tikt galā. Jā, jā, dzīve viņus izmācīs (bet dažus arī nē), tomēr žēl visus tos, kuriem pa šo laiku tiks nodarīts pāri.
Es arī gribētu zināt, kā panākt lūpas raustīšanos...
Lūpa raustās tad, kad knariņš pēkšņi sajūt, ka ir bezspēcīgs. Vai arī no sirdsapziņas ēdām. Šis bija pirmais gadījums;) | |