Kā saka, bez revolūcijas nav uzvaras un tāda revolūcija mums pēdējos 100 gados bijusi tikai viena - Internets. Diemžēl vajadzēs vēl vienu, before this nightmare is over.
Tad laikam lekciju ciklu vērts sākt ar ievadjautājumu. :)
Sou. Ir mums Internets - gan iespēja zibenīgi apmainīties ar informāciju, mācīties, apmaksāt rēķinus, gan arī JūĶubē nolūrēt, kā tie Tavi kaimiņu sīči pielej mūļus. Tomēr jautājums - kas ir tas, kas mums tā kā pietrūkst? Kam būtu bijis jābūt izgudrotam (vai lasi - kādām problēmām būtu bijis jābūt atrisinātām), un kas tomēr tā nav.
Easy, pietrūkst tas, ka resursi tiek ieguldīti actual vērtībās kā medicīna, zinātne, izglītība un arī svarīgu sociālo jautājumu risināšana. Bēt tā vietā līdzekļu plūsmas milzīgas nonāk atsevišķu grupu vajadzību, vairāk jau iegribu, apmierināšanai, kas ir absolūti neloģiski ilgtermiņa attīstībai priekš civilizacijas kopumā.
Viss sākas ar pārtiku, sen jau visam kaitīgajam būtu bijis jāpazūd no plauktiem, jo, neapstrīdami, lielveikalu plaukti ir pilni ar vēža izraisītājiem utml. Bet tā vietā, lai apzināti kaitīgie produkti tiktu izņemti no apgrozības, tiek uztaisīta viena muļķīga reklāma - ejiet uz aptieku un dzeriet vitamīnus, jo uzturs mums nedod visu nepieciešamo. Bet farmācija ir bizness tāpat kā pārtikas rūpniecība un viena otru mazgā, turklāt, tas ir iespējams tikai tādēļ, ka tirgus pieder lieliem uzņēmumiem, kas diktē noteikumus.
Mums ir informācijas tehnoloģijas, bet informācija, ko ir iespējams iegūt, ir absolūti piesārņota ar cik iespējams lieku mēslu. No visa tā, ko izmet google, miljardos vietņu ir tikai dažas, kas satur patiesu un noderīgu informāciju. Labi tas tikai nesen salīdzinoši ir parādījies, bet tā vietā lai kalpotu izaugsmei, kļūst par degradāciju un smadzeņu skalošanu.
Vispār pirmkārt jau cilvēku prāti ir neatrisinātā problēma Nr.1. Vienkāršās masas nespēj atslēgties no eat-slave-whine, lai gribētu redzēt pasauli, domātu par the big picture. Ja cilvēks, kā persona atjēdz to, ka darot huiņu citam, galu galā, pēc ķēdes reakcijas, ir sliktāk viņam pašam, tad tāds cilvēks veido sabiedrību kādai tai jau bija jābūt, kur resursu pietiek visiem, lai izdzīvotu, būtu veseli, izglītotos un apskatītu planētu no visām pusēm. Bet katra iekšējā alkatība baro struktūru, kura ir balstīta uz naudu, jo tas ir labākais veids kā iegūt vairāk nekā ir kādam citam.
Pēc būtības izglītība dod iespēju uzzināt par apkārtesošo un izvēles iespēju ko ar šo informāciju darīt. Ideālā variantām katrs iekļaujas kopējā struktūras posmā, kur viņš visvairāk iederas, un dod no sevis cik var, jo viņam ir interesanti. Bet šeit viss ir tik messed up, ka būs pārāk gari.
Šodien es laikam nespēju būt īsa un konkrēta, un loģiska, bet point is... pie pieejamā informācijas apjoma, cilvēki paši izvēlas neko nezināt un paverdzina sevi brīvprātīgi, no kā izriet iespēja atsevišķām personām gūt labumu.
Nu jau vajadzētu būt bez noziegumu, paēdušai, veselai sabiedrībai, kur nav izstumto un nevienlīdzīgo utt utt, bet tas nav iespējams, jo ir zombīšu bars. Un vecos vairs nepārmācīt.
Nu bet aplausi!! :) Pa taisno pārceļam 2. kursā bez jelkādām sesijām un līdzīga rakstura čerņas.
Now comes the hard part.
Kā jau pareizi minēji, milzīga daļa problēmas slēpjas cilvēku prātos, nespējā koordinēti rīkoties un neizglītotībā. Taču paaudžu nomaiņas un dabiskās atlases rezultātā Internets atrisinās šo problēmu ātrāk vai vēlāk. Par nelaimi, all it takes is time. :/ Uzvar pacietīgākie. However, nepacietīgākajiem jau šobrīd ir problēma - jaunākie luksusa auto modeļi ir aprīkoti ar stūres kondicionēšanas sistēmu vasarā, bet daļai pat akumulatoru nevar paša spēkiem nomainīt. Citiem vārdiem sakot, ir daļa nozaru, kas attīstās. Bet tad ir daļa tādu, kas labākajā gadījumā stagnē, sliktākajā - iet regresa ceļu. Kuras tās ir, Tavuprāt? :)
Atjaunojamā enerģija bremzē ar savu dārgumu un bieži vien švako lietderību. Elektromašīnas ar jau sen varēja pārņemt tirgu, bet tas jau vairs nebūs izdevīgi naftas kompānijām utt, vienīgā versija ir tāda, kur tie paši lielie izdomā pāriet uz elektromašīnu izplatīšanu, bet tas ir neizdevīgāks pasākums, vismaz kamēr vēl ir nafta ko pumpēt. Un līdzīga situācija izveidojas arī citur, ka nav izdevīgi pārdod to, kas ir ilgtermiņā patērētājam izdevīgs un ilgi kalpojošs.
Kā piemērs regresam, elektronikas izturība pret fiziskām iedarbēm. Tiek izlietots dahujam vertīgo materiālu, lai viņus ievietotu absolūti nepasargātā korpusā, kā rezultātā to visu bagātību ir jāizmet pēc pusgada gada, lai atkal pirktu jaunu, kur atkal no jauna tiek izniekots materiāls. UN atkritumi atkritumi atkritumi, par kuriem globāli tā neviens līdz galam neinteresējas.
Enerģijas uzkrāšanas iespējas kā tādas ir diezgan smieklīgas salīdzinot ar ražošanu.
Apģērba rūpniecība sūkā arvien vairāk, ar sūda materiāliem, kam ir līdzība ar toletespapīra kalpošanas laiku. Reāli cik tur darba, un nav jau tā ka nebūtu, materiāla kas nesmērējas, special termo materiāli ziemai, utt, Bet ak dievs, ko tad darīs ražotājs, ja nebūs vecenēm iknedēļas šopings, un nekas nenonēsāsies un nepaliks out of style.
Iglītības sakarā, baigi visi tiek sadrumstaloti, beigās nebūs neviens, kam būtu visaptveroša sajēga par pasauli kā tādu, un visi lūrēs caur savu 1° leņķi. Nu labi visi nē, bet tendence kā tāda tomēr.
Nja materiālzinātne.. itkā vis kaut kas notiek un tiek atklāts, bet praksē visu būvē un smērē tā kā pirms gadiem 50. Tikai ar īsāku derīguma termiņu.
Un vislielākajā mērā medicīnā tiek ignorēta psiholoģiskā puse visam... Galu galā nervu sistēma kontrolē visu. Un lai iemācītos nestresot nepietiek ar vienu kapsulu dienā. Pēdējais lielais, ko pameta pārdomām bija placebo, manliekas, nekas tāds uuuu nav dzirdēts kopš tā laika.
Skaisti. Vienkārši skaisti. :) No otrā uz trešo kursu pa taisno - viss teiktais atbilst patiesībai. Un tā mēs nonākam pie galvenā, proti - tā vien izskatās, ka korporācijas nesāks no laba prāta ražot elektromobiļus (starp citu, interesanti izskatās uz LPSR enciklopēdijas rakstiņa par eksperimentālajiem Jelgavas elektriskajiem RAFiņiem 70to beigās ar distances autonomiju "tikai" 170km), elektronikas industrija no laba prāta (un regulējuma dēļ) nepāries atpakaļ pie svina lodalvām un Rīgas Satiksme nekad brīvprātīgi e-talonu nelikvidēs.
Therefore, WE the PEOPLE are gonna have to do it, kas praksē nozīmē horizontālas struktūras. To, ko padomju laikā sauca par "blatu" un "pazīšanos" jeb modernā mēlē - grass-roots movement. Un te nu Internets spēlē fundamentālu lomu. Taču šīs fāzes revolucionārais stūrakmens ir tieši enerģija. Lēta, tīra un iegūstama jebkurā telpas punktā, tā tad arī būs nākamā revolūcija aiz Interneta un ļaus absolūti decentralizēt pašreiz esošo saimniekošanas modeli. Līdz tam mirklim visa brīvība ir iedomāta.
hm nu jā, viss sākas ar enerģiju, /nokaunos, ka uzreiz neiedomājos :D Bet nu jā, kāda brīvība.. vienā filmā spriedelēja par to, ka cilvēks nevar būt moderately free or moderately loved.. izskatās var gan, ja paveicās, bet tas ir max.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Sou. Ir mums Internets - gan iespēja zibenīgi apmainīties ar informāciju, mācīties, apmaksāt rēķinus, gan arī JūĶubē nolūrēt, kā tie Tavi kaimiņu sīči pielej mūļus. Tomēr jautājums - kas ir tas, kas mums tā kā pietrūkst? Kam būtu bijis jābūt izgudrotam (vai lasi - kādām problēmām būtu bijis jābūt atrisinātām), un kas tomēr tā nav.
m?
Viss sākas ar pārtiku, sen jau visam kaitīgajam būtu bijis jāpazūd no plauktiem, jo, neapstrīdami, lielveikalu plaukti ir pilni ar vēža izraisītājiem utml. Bet tā vietā, lai apzināti kaitīgie produkti tiktu izņemti no apgrozības, tiek uztaisīta viena muļķīga reklāma - ejiet uz aptieku un dzeriet vitamīnus, jo uzturs mums nedod visu nepieciešamo. Bet farmācija ir bizness tāpat kā pārtikas rūpniecība un viena otru mazgā, turklāt, tas ir iespējams tikai tādēļ, ka tirgus pieder lieliem uzņēmumiem, kas diktē noteikumus.
Mums ir informācijas tehnoloģijas, bet informācija, ko ir iespējams iegūt, ir absolūti piesārņota ar cik iespējams lieku mēslu. No visa tā, ko izmet google, miljardos vietņu ir tikai dažas, kas satur patiesu un noderīgu informāciju. Labi tas tikai nesen salīdzinoši ir parādījies, bet tā vietā lai kalpotu izaugsmei, kļūst par degradāciju un smadzeņu skalošanu.
Vispār pirmkārt jau cilvēku prāti ir neatrisinātā problēma Nr.1. Vienkāršās masas nespēj atslēgties no eat-slave-whine, lai gribētu redzēt pasauli, domātu par the big picture. Ja cilvēks, kā persona atjēdz to, ka darot huiņu citam, galu galā, pēc ķēdes reakcijas, ir sliktāk viņam pašam, tad tāds cilvēks veido sabiedrību kādai tai jau bija jābūt, kur resursu pietiek visiem, lai izdzīvotu, būtu veseli, izglītotos un apskatītu planētu no visām pusēm. Bet katra iekšējā alkatība baro struktūru, kura ir balstīta uz naudu, jo tas ir labākais veids kā iegūt vairāk nekā ir kādam citam.
Pēc būtības izglītība dod iespēju uzzināt par apkārtesošo un izvēles iespēju ko ar šo informāciju darīt. Ideālā variantām katrs iekļaujas kopējā struktūras posmā, kur viņš visvairāk iederas, un dod no sevis cik var, jo viņam ir interesanti. Bet šeit viss ir tik messed up, ka būs pārāk gari.
Šodien es laikam nespēju būt īsa un konkrēta, un loģiska, bet point is... pie pieejamā informācijas apjoma, cilvēki paši izvēlas neko nezināt un paverdzina sevi brīvprātīgi, no kā izriet iespēja atsevišķām personām gūt labumu.
Nu jau vajadzētu būt bez noziegumu, paēdušai, veselai sabiedrībai, kur nav izstumto un nevienlīdzīgo utt utt, bet tas nav iespējams, jo ir zombīšu bars. Un vecos vairs nepārmācīt.
Now comes the hard part.
Kā jau pareizi minēji, milzīga daļa problēmas slēpjas cilvēku prātos, nespējā koordinēti rīkoties un neizglītotībā. Taču paaudžu nomaiņas un dabiskās atlases rezultātā Internets atrisinās šo problēmu ātrāk vai vēlāk. Par nelaimi, all it takes is time. :/ Uzvar pacietīgākie.
However, nepacietīgākajiem jau šobrīd ir problēma - jaunākie luksusa auto modeļi ir aprīkoti ar stūres kondicionēšanas sistēmu vasarā, bet daļai pat akumulatoru nevar paša spēkiem nomainīt. Citiem vārdiem sakot, ir daļa nozaru, kas attīstās. Bet tad ir daļa tādu, kas labākajā gadījumā stagnē, sliktākajā - iet regresa ceļu. Kuras tās ir, Tavuprāt? :)
Kā piemērs regresam, elektronikas izturība pret fiziskām iedarbēm. Tiek izlietots dahujam vertīgo materiālu, lai viņus ievietotu absolūti nepasargātā korpusā, kā rezultātā to visu bagātību ir jāizmet pēc pusgada gada, lai atkal pirktu jaunu, kur atkal no jauna tiek izniekots materiāls. UN atkritumi atkritumi atkritumi, par kuriem globāli tā neviens līdz galam neinteresējas.
Enerģijas uzkrāšanas iespējas kā tādas ir diezgan smieklīgas salīdzinot ar ražošanu.
Apģērba rūpniecība sūkā arvien vairāk, ar sūda materiāliem, kam ir līdzība ar toletespapīra kalpošanas laiku. Reāli cik tur darba, un nav jau tā ka nebūtu, materiāla kas nesmērējas, special termo materiāli ziemai, utt, Bet ak dievs, ko tad darīs ražotājs, ja nebūs vecenēm iknedēļas šopings, un nekas nenonēsāsies un nepaliks out of style.
Iglītības sakarā, baigi visi tiek sadrumstaloti, beigās nebūs neviens, kam būtu visaptveroša sajēga par pasauli kā tādu, un visi lūrēs caur savu 1° leņķi. Nu labi visi nē, bet tendence kā tāda tomēr.
Nja materiālzinātne.. itkā vis kaut kas notiek un tiek atklāts, bet praksē visu būvē un smērē tā kā pirms gadiem 50. Tikai ar īsāku derīguma termiņu.
Un vislielākajā mērā medicīnā tiek ignorēta psiholoģiskā puse visam... Galu galā nervu sistēma kontrolē visu. Un lai iemācītos nestresot nepietiek ar vienu kapsulu dienā. Pēdējais lielais, ko pameta pārdomām bija placebo, manliekas, nekas tāds uuuu nav dzirdēts kopš tā laika.
Nu tā kaut kā, uz sitiena vairāk nenāk prātā.
elektronikas industrija no laba prāta (un regulējuma dēļ) nepāries atpakaļ pie svina lodalvām un Rīgas Satiksme nekad brīvprātīgi e-talonu nelikvidēs.
Therefore, WE the PEOPLE are gonna have to do it, kas praksē nozīmē horizontālas struktūras. To, ko padomju laikā sauca par "blatu" un "pazīšanos" jeb modernā mēlē - grass-roots movement. Un te nu Internets spēlē fundamentālu lomu. Taču šīs fāzes revolucionārais stūrakmens ir tieši enerģija. Lēta, tīra un iegūstama jebkurā telpas punktā, tā tad arī būs nākamā revolūcija aiz Interneta un ļaus absolūti decentralizēt pašreiz esošo saimniekošanas modeli. Līdz tam mirklim visa brīvība ir iedomāta.
Bet nu jā, kāda brīvība.. vienā filmā spriedelēja par to, ka cilvēks nevar būt moderately free or moderately loved.. izskatās var gan, ja paveicās, bet tas ir max.
man tagad bakalaurs ir ja ?
Ar brīvību ir tā, ka katrs ir tieši tik brīvs darīt to, ko vēlas, cik atļauj viņa finanšu līdzekļi un resursi, kas praksē nozīmē...