![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Easy, pietrūkst tas, ka resursi tiek ieguldīti actual vērtībās kā medicīna, zinātne, izglītība un arī svarīgu sociālo jautājumu risināšana. Bēt tā vietā līdzekļu plūsmas milzīgas nonāk atsevišķu grupu vajadzību, vairāk jau iegribu, apmierināšanai, kas ir absolūti neloģiski ilgtermiņa attīstībai priekš civilizacijas kopumā.
Viss sākas ar pārtiku, sen jau visam kaitīgajam būtu bijis jāpazūd no plauktiem, jo, neapstrīdami, lielveikalu plaukti ir pilni ar vēža izraisītājiem utml. Bet tā vietā, lai apzināti kaitīgie produkti tiktu izņemti no apgrozības, tiek uztaisīta viena muļķīga reklāma - ejiet uz aptieku un dzeriet vitamīnus, jo uzturs mums nedod visu nepieciešamo. Bet farmācija ir bizness tāpat kā pārtikas rūpniecība un viena otru mazgā, turklāt, tas ir iespējams tikai tādēļ, ka tirgus pieder lieliem uzņēmumiem, kas diktē noteikumus.
Mums ir informācijas tehnoloģijas, bet informācija, ko ir iespējams iegūt, ir absolūti piesārņota ar cik iespējams lieku mēslu. No visa tā, ko izmet google, miljardos vietņu ir tikai dažas, kas satur patiesu un noderīgu informāciju. Labi tas tikai nesen salīdzinoši ir parādījies, bet tā vietā lai kalpotu izaugsmei, kļūst par degradāciju un smadzeņu skalošanu.
Vispār pirmkārt jau cilvēku prāti ir neatrisinātā problēma Nr.1. Vienkāršās masas nespēj atslēgties no eat-slave-whine, lai gribētu redzēt pasauli, domātu par the big picture. Ja cilvēks, kā persona atjēdz to, ka darot huiņu citam, galu galā, pēc ķēdes reakcijas, ir sliktāk viņam pašam, tad tāds cilvēks veido sabiedrību kādai tai jau bija jābūt, kur resursu pietiek visiem, lai izdzīvotu, būtu veseli, izglītotos un apskatītu planētu no visām pusēm. Bet katra iekšējā alkatība baro struktūru, kura ir balstīta uz naudu, jo tas ir labākais veids kā iegūt vairāk nekā ir kādam citam.
Pēc būtības izglītība dod iespēju uzzināt par apkārtesošo un izvēles iespēju ko ar šo informāciju darīt. Ideālā variantām katrs iekļaujas kopējā struktūras posmā, kur viņš visvairāk iederas, un dod no sevis cik var, jo viņam ir interesanti. Bet šeit viss ir tik messed up, ka būs pārāk gari.
Šodien es laikam nespēju būt īsa un konkrēta, un loģiska, bet point is... pie pieejamā informācijas apjoma, cilvēki paši izvēlas neko nezināt un paverdzina sevi brīvprātīgi, no kā izriet iespēja atsevišķām personām gūt labumu.
Nu jau vajadzētu būt bez noziegumu, paēdušai, veselai sabiedrībai, kur nav izstumto un nevienlīdzīgo utt utt, bet tas nav iespējams, jo ir zombīšu bars. Un vecos vairs nepārmācīt.
Viss sākas ar pārtiku, sen jau visam kaitīgajam būtu bijis jāpazūd no plauktiem, jo, neapstrīdami, lielveikalu plaukti ir pilni ar vēža izraisītājiem utml. Bet tā vietā, lai apzināti kaitīgie produkti tiktu izņemti no apgrozības, tiek uztaisīta viena muļķīga reklāma - ejiet uz aptieku un dzeriet vitamīnus, jo uzturs mums nedod visu nepieciešamo. Bet farmācija ir bizness tāpat kā pārtikas rūpniecība un viena otru mazgā, turklāt, tas ir iespējams tikai tādēļ, ka tirgus pieder lieliem uzņēmumiem, kas diktē noteikumus.
Mums ir informācijas tehnoloģijas, bet informācija, ko ir iespējams iegūt, ir absolūti piesārņota ar cik iespējams lieku mēslu. No visa tā, ko izmet google, miljardos vietņu ir tikai dažas, kas satur patiesu un noderīgu informāciju. Labi tas tikai nesen salīdzinoši ir parādījies, bet tā vietā lai kalpotu izaugsmei, kļūst par degradāciju un smadzeņu skalošanu.
Vispār pirmkārt jau cilvēku prāti ir neatrisinātā problēma Nr.1. Vienkāršās masas nespēj atslēgties no eat-slave-whine, lai gribētu redzēt pasauli, domātu par the big picture. Ja cilvēks, kā persona atjēdz to, ka darot huiņu citam, galu galā, pēc ķēdes reakcijas, ir sliktāk viņam pašam, tad tāds cilvēks veido sabiedrību kādai tai jau bija jābūt, kur resursu pietiek visiem, lai izdzīvotu, būtu veseli, izglītotos un apskatītu planētu no visām pusēm. Bet katra iekšējā alkatība baro struktūru, kura ir balstīta uz naudu, jo tas ir labākais veids kā iegūt vairāk nekā ir kādam citam.
Pēc būtības izglītība dod iespēju uzzināt par apkārtesošo un izvēles iespēju ko ar šo informāciju darīt. Ideālā variantām katrs iekļaujas kopējā struktūras posmā, kur viņš visvairāk iederas, un dod no sevis cik var, jo viņam ir interesanti. Bet šeit viss ir tik messed up, ka būs pārāk gari.
Šodien es laikam nespēju būt īsa un konkrēta, un loģiska, bet point is... pie pieejamā informācijas apjoma, cilvēki paši izvēlas neko nezināt un paverdzina sevi brīvprātīgi, no kā izriet iespēja atsevišķām personām gūt labumu.
Nu jau vajadzētu būt bez noziegumu, paēdušai, veselai sabiedrībai, kur nav izstumto un nevienlīdzīgo utt utt, bet tas nav iespējams, jo ir zombīšu bars. Un vecos vairs nepārmācīt.