![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Atjaunojamā enerģija bremzē ar savu dārgumu un bieži vien švako lietderību. Elektromašīnas ar jau sen varēja pārņemt tirgu, bet tas jau vairs nebūs izdevīgi naftas kompānijām utt, vienīgā versija ir tāda, kur tie paši lielie izdomā pāriet uz elektromašīnu izplatīšanu, bet tas ir neizdevīgāks pasākums, vismaz kamēr vēl ir nafta ko pumpēt. Un līdzīga situācija izveidojas arī citur, ka nav izdevīgi pārdod to, kas ir ilgtermiņā patērētājam izdevīgs un ilgi kalpojošs.
Kā piemērs regresam, elektronikas izturība pret fiziskām iedarbēm. Tiek izlietots dahujam vertīgo materiālu, lai viņus ievietotu absolūti nepasargātā korpusā, kā rezultātā to visu bagātību ir jāizmet pēc pusgada gada, lai atkal pirktu jaunu, kur atkal no jauna tiek izniekots materiāls. UN atkritumi atkritumi atkritumi, par kuriem globāli tā neviens līdz galam neinteresējas.
Enerģijas uzkrāšanas iespējas kā tādas ir diezgan smieklīgas salīdzinot ar ražošanu.
Apģērba rūpniecība sūkā arvien vairāk, ar sūda materiāliem, kam ir līdzība ar toletespapīra kalpošanas laiku. Reāli cik tur darba, un nav jau tā ka nebūtu, materiāla kas nesmērējas, special termo materiāli ziemai, utt, Bet ak dievs, ko tad darīs ražotājs, ja nebūs vecenēm iknedēļas šopings, un nekas nenonēsāsies un nepaliks out of style.
Iglītības sakarā, baigi visi tiek sadrumstaloti, beigās nebūs neviens, kam būtu visaptveroša sajēga par pasauli kā tādu, un visi lūrēs caur savu 1° leņķi. Nu labi visi nē, bet tendence kā tāda tomēr.
Nja materiālzinātne.. itkā vis kaut kas notiek un tiek atklāts, bet praksē visu būvē un smērē tā kā pirms gadiem 50. Tikai ar īsāku derīguma termiņu.
Un vislielākajā mērā medicīnā tiek ignorēta psiholoģiskā puse visam... Galu galā nervu sistēma kontrolē visu. Un lai iemācītos nestresot nepietiek ar vienu kapsulu dienā. Pēdējais lielais, ko pameta pārdomām bija placebo, manliekas, nekas tāds uuuu nav dzirdēts kopš tā laika.
Nu tā kaut kā, uz sitiena vairāk nenāk prātā.
Kā piemērs regresam, elektronikas izturība pret fiziskām iedarbēm. Tiek izlietots dahujam vertīgo materiālu, lai viņus ievietotu absolūti nepasargātā korpusā, kā rezultātā to visu bagātību ir jāizmet pēc pusgada gada, lai atkal pirktu jaunu, kur atkal no jauna tiek izniekots materiāls. UN atkritumi atkritumi atkritumi, par kuriem globāli tā neviens līdz galam neinteresējas.
Enerģijas uzkrāšanas iespējas kā tādas ir diezgan smieklīgas salīdzinot ar ražošanu.
Apģērba rūpniecība sūkā arvien vairāk, ar sūda materiāliem, kam ir līdzība ar toletespapīra kalpošanas laiku. Reāli cik tur darba, un nav jau tā ka nebūtu, materiāla kas nesmērējas, special termo materiāli ziemai, utt, Bet ak dievs, ko tad darīs ražotājs, ja nebūs vecenēm iknedēļas šopings, un nekas nenonēsāsies un nepaliks out of style.
Iglītības sakarā, baigi visi tiek sadrumstaloti, beigās nebūs neviens, kam būtu visaptveroša sajēga par pasauli kā tādu, un visi lūrēs caur savu 1° leņķi. Nu labi visi nē, bet tendence kā tāda tomēr.
Nja materiālzinātne.. itkā vis kaut kas notiek un tiek atklāts, bet praksē visu būvē un smērē tā kā pirms gadiem 50. Tikai ar īsāku derīguma termiņu.
Un vislielākajā mērā medicīnā tiek ignorēta psiholoģiskā puse visam... Galu galā nervu sistēma kontrolē visu. Un lai iemācītos nestresot nepietiek ar vienu kapsulu dienā. Pēdējais lielais, ko pameta pārdomām bija placebo, manliekas, nekas tāds uuuu nav dzirdēts kopš tā laika.
Nu tā kaut kā, uz sitiena vairāk nenāk prātā.