Pilota memuāri.

šorīt es akurāt jūtos šitā.

šorīt es akurāt jūtos šitā.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tā, labi.
Es nekad neesmu bijis rīta cilvēks un nekad arī nebūšu, bet tas ir smieklīgi! Reiz KAUT KUR (un es tiešām neatceros, kur, hence - avota nebūs) tiku lasījis par toļi bioritmiem, toļi cikliem, toļi kaut kādu huiņu, kas nosaka, ka homo sapiens dabiskais dienas ritms ir jūtami atšķirīgs no tā, ko pašlaik piekopjam dzīvojot ziemeļu platuma grādos un cēlies no Pirms-Grēku-Plūdu laika, kad Zemeslodes ass nebija tādā mērā sasvērusies un populācija eksistēja pārsvarā ap ekvatoru,

PROTI: Dabiskā dienas ritma pozitīvais pīķis, kas vislabāk domājas, ir vislielākais enerģijas pieaugums, vēlme kaut ko aktīvi darīt, rīkoties un tā tālāk, ir kaut kur naktī ap 00:00 - 02:00, un pēc tam viss sāk griezties otrādi, savu zemāko punktu sasniedzot dienvidū vai pēcpusdienā (kad daudzām kultūrām ir diendusa, siesta or what-have-you).
  • Tā kā es sevi mēdzu dēvēt par "rīta cilvēku", tad gribu paskaidrot, ka to vairāk attiecinu uz prāta stāvokli. Ja nesapņo debīlus sapņus, kas neizdzēšami iespiedušies smadzenēs :) , tad būtībā rītu sāc kā balta lapa. Tātad ir pavisam viegli apstrādāt informāciju, iegaumēt, atcerēties. Tādēļ (mans) darbs rīta pusē iet daudz raitāk.

    Toties sportot varu tikai un vienīgi vakaros. Esmu mēģinājusi to darīt rīta pusē (kad jau esi pietiekami pamodies), bet tas ir bezcerīgi. Es visu dienu esmu depresīva un sapņoju par gultu :D un te gan par enerģijas līmeni varu piekrist. Bet tik daudz, ka vakaros. Ne jau nu 00:00-02:00 :P
Powered by Sviesta Ciba