Pilota memuāri.

šorīt es akurāt jūtos šitā.

šorīt es akurāt jūtos šitā.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tā, labi.
Es nekad neesmu bijis rīta cilvēks un nekad arī nebūšu, bet tas ir smieklīgi! Reiz KAUT KUR (un es tiešām neatceros, kur, hence - avota nebūs) tiku lasījis par toļi bioritmiem, toļi cikliem, toļi kaut kādu huiņu, kas nosaka, ka homo sapiens dabiskais dienas ritms ir jūtami atšķirīgs no tā, ko pašlaik piekopjam dzīvojot ziemeļu platuma grādos un cēlies no Pirms-Grēku-Plūdu laika, kad Zemeslodes ass nebija tādā mērā sasvērusies un populācija eksistēja pārsvarā ap ekvatoru,

PROTI: Dabiskā dienas ritma pozitīvais pīķis, kas vislabāk domājas, ir vislielākais enerģijas pieaugums, vēlme kaut ko aktīvi darīt, rīkoties un tā tālāk, ir kaut kur naktī ap 00:00 - 02:00, un pēc tam viss sāk griezties otrādi, savu zemāko punktu sasniedzot dienvidū vai pēcpusdienā (kad daudzām kultūrām ir diendusa, siesta or what-have-you).
  • Yes, yes, yes! Vakari tiešām ir visproduktīvākie. Kaut kā savādāk enerģijas plūst tajā diennakts laikā.
    • Vot, es šorīt nekādi nevarēju pamosties. Sit kaut ar mietu. Un tā ne tuvu pat nebūs pirmā reize.
      • Es no rītiem nekad nevaru pamosties, bet nekas cits jau neatliek, kā vien celties. Un tad līdz vakaram vairs nav tik daudz enerģijas, lai varētu pilnvērtīgi izmantot tās vakara stundas. Which sux.
    • Man galīgi nē. Visproduktīvākā esmu pēc divām kafijas krūzēm posmā 10:00 - 13:00. Vakari un naktis vairs nav man domāti - esmu labi adaptējusies uzspiestajam režīmam :)
Powered by Sviesta Ciba