Pilota memuāri.

59. lappuse no tūkstoša.

59. lappuse no tūkstoša.

[info]almighty_j
9.12.07 20:07
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Bļ*, TĀ GRĀMATA SPĀRDA!!!! I mean TOTĀLI SPĀRDA!!! Tai vajadzētu būt otrajai dzīves laikā izlasītajai grāmatai pēc ābeces. :D :D ..Just kidding...
Esat sapņos jutuši to sajūtu, ka it kā nav laika? Tas, redz, ir tāpēc, ka tobrīd ATRODATIES ārpus telpiskās pasaules. Un laiks nav nekas cits kā vēl viena enerģijas forma, dimensija ar to pašu enerģētisko blīvumu, kas masai. Līdz ar to, ja iegūstat masu, laiks 'palēninās' (kļūst negatīvāks) un otrādi. Ja laika plūsma ir pretēja (i.e. - negatīva), masa samazinās. Es nemaz neturpināšu tālāk..
Īsāk sakot, pēc šitā var teju iet dedzināt fizikas grāmatas...
  • Garastāvoklis:: Rock & Roll!!!!
  • Mūzika: Jimi Hendrix - Johnny B Good.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]morphine
    10.12.07 00:18
    OK, KAS tā ir par grāmatu??

    • [info]almighty_j
      10.12.07 11:00
      TĀ grāmata. Bībele! :D Bearden'a "Energy From The Vacuum: Concepts And Principles". Pirms iedziļināšanās dažādās enerģijas iegūšanas sistēmās sākotnējās nodaļās ir izklāstīti principi, kas tad īsti ir enerģija un no kurienes tā nāk. Un principā tās pirmavots ir dimensija, kuru no mūsu 3D pasaules var uzskatīt par laiku, un tā ir vajadzīga tāpēc, lai šī visa sistēma darbotos. Laiks var plūst arī nevis virzienā uz priekšu, bet atpakaļ, kā tas reāli notiek niecīgu un ne tik niecīgu intervālu laikā (nS, nanosekundes). Kad tas notiek, viss pavēršas pretēji - vienādas daļiņas pievelkas, nevienādas atgrūžas (un kļūst iespējama aukstā kodolsintēze), masa kļūst negatīva (no mūsu perspektīves raugoties) un rodas 'mistiskā' antigravitācija, elektrons kļūst par pozitronu (kusta pretēji, jo laiks ir negatīvs) un tā tālāk.. īsāk sakot, to nav iespējams izstāstīt, tas ir jāizlasa. Tiesa gan, šādām tādām zināšanām ir jābūt, par to, kas ir viļņa garums, kā tas sasistīts ar frekvenci,periodu, jēdzieni par lādētām daļiņām, u.c.

      • [info]morphine
        10.12.07 19:07
        Man ar fiziku ir tā, ka man viņa ļoti patīk, bet man nav pareizā domāšana - tas, kas saistīts ar matemātiskām formulām, man ir pilnīgā pakaļā, bet, ja tas ir paskaidrots muļķudrošā valodā, tad ir fascinējoši (jo man pat šis tas no tā pielec! ;D). Un laika lasīt šobrīd arī nav.. Bet - ĀĀĀ - kā man patīk tas, ko Tu te raksti!!!
        Paldies! ;]

        • [info]almighty_j
          10.12.07 20:14
          Tas jau tas interesantākais - grāmatā faktiski nav formulu, atskaitot līdz šim pieminēto Aristoteļa loģiku, kas būtībā ir vienkāršas nevienādības A=A vai A>B un kas kalpo lai vienkārši izskaidrotu principu. Nu, tad ir vēl šis tas. Visa grāmata pamatā kalpo lai izskaidrotu principus un parādītu, kā viss reāli darbojas un kādas metodes un principi līdz šim izmantoti, lai iegūtu enerģiju. Vienlaikus tur ir arī iestarpinājumi attiecībā uz mums pašiem, par to, kā mūsu zemapziņa nemaz nav 'zem', bet drīzāk pretēji apziņai, kas it kā momentāli tver tikai vienu kadru (to, uz ko koncentrējamies), spējīga uztvert bezjēdzīgi daudz notiekošā. Bet, tā kā mēs atrodamies telpiskajā pasaulē kur reāli viss notiek kā filmā - viens kadrs aiz otra, tad 'apziņa' var tieša komunicēties ar 'zemapziņu' tikai ārpus tās. Vēl tur ir šis tas par to, cik šaušalīgi nepareiza ir izpratni par elektromagnētiskajiem viļniem un to, kā piemēram, mūsu smadzeņu signāli, ko spējam nomērīt, ir nevis cēlonis mūsu rīcībai, bet tikai sekas - monētas redzamā puse (drīksti tagad pamēģināt ieraudzīt abas monētas puses - a priori tas nav iespējams un šim principam ir ļoti būtiska 'augstāka' nozīme). Nu, tālāk tas kļūst diezgan tehniski, bet ne būt ne tik sarežģīti, lai to nevarētu saprast.

          Ā, un zini, kas ir labi? Tas, ka Tev NAV 'pareizā' domāšana. Būs mazāk ko skalot ārā no smadzenēm. Tu pat iedomāties nespēj, cik daudzi no likumiem un principiem, kas tiek mācīti pēc visiem izglītības standartiem, ir kļūdaini, neprecīzi, aplami un nepilnīgi. Un patiesībā to visu var izspriest ar loģiskās domāšanas palīdzību. Piemēram, kāpēc ķēdē strāvas plūšanas virziens pieņemts no + uz - , ja reāli elektroni plūst no - uz +. Labākā atbilde, ko Tu droši vien dabūsi, ir 'tāpēc, ka tā pieņemts!!!'. Bet tam visam ir nozīme. Patiesībā varētu paņemt to grāmatiņu rokās un iet sazāģēt kādam skolotājam vai pasniedzējam... nogremdēt varētu bez problēmām...

          • [info]morphine
            10.12.07 22:23
            Vot, par to strāvas plūšanas virzienu es jau skolā nevarēju saprast. Šitās 'tā pieņemts' atbildes mani tracināja jau toreiz. Bet tagad es zinu, ka tā nav mana vaina, vienkārši zinātne (sistēma) ir pati sevī sapinusies! ;D
            Un neiegūtu zināšanu ir tik daudz, ka traks var palikt. Un dusmas par to smadzeņu skalošanu, kas tikai tērē cilvēces resursus uz nevajadzīgām/ nepilnīgām/ nepatiesām "zināšanām" turpina augt. Un cīņasspars arī.

            • [info]almighty_j
              11.12.07 13:16
              A man pat faktiski nav žēl par pavadītajiem gadiem, galvenais, ka informācija tiek atrasta un iegūta. Un tagad tā paskatoties, cik daudz un tieši kas būtu bijis vajadzīgs, var sākt smieties. Ne jau nu padsmit gadu. + pierēķinam vēl pārīti, lai spētu sākt izlabot ieviestās (iemācītās) kļūdas. Un, tas, starp citu, ir stipri sarežģīti - pārvarēt pašam savas prāta sistēmu barjeras un par to vai citu procesu sākt domāt savādāk.. Es tad nu atļaušos pieminēt te vēl dažas lietas.

              Man, piemēram, patika viens skaidrojums par to, kā vienkārši pierādīt, ka jebkura lādiņu starpība (potenciāls) velk ārā no kvantu vakuuma enerģiju. Pastāvīgi un bezgalīgi. Un, tā kā klasiskā teorija to nespēj izskaidrot, tad jebkurš no tās piekritējiem būtu spiests atzīt, ka eksistē pašu noliegtais 'mūžīgais dzinējs'. Tātad sekojoši: sinhronizējam pulksteņus un viens no mums nostājas kādā punktā, otrs 300000km (gaismas ātrums 300000km/s) attālumā, trešais 600000km. Un norunātajā laikā sākuma punktā kāds ņem un pieliek pie vadiem bateriju, ģeneratoru, u.c. Pēc sekundes mēraparāts tuvākajā attālumā parādīs, ka ķēdē ir spriegums un šo rādījumu turpmāk saglabās. Vēl pēc sekundes rādījums parādīsies otrajā punktā un arī saglabāsies...
              Īsāk sakot, tas ir tas dīvainais jautājums - kā nākas, ka spriegums vados parādās teju momentāli, ja reiz elektroni tajos, kā zināms, kustas tikai ar dažu centimetru sekundē lielu ātrumu. Un atkal - no jebkura pasniedzēja atbilde būs, ka tas tā vienkārši ir un tam nav nozīmes. Bet izrādās, TAM ir MILZĪGA nozīme. Galvenā doma ir tāda, ka elektroenerģija faktiski sastāv no divām daļām... un strāvas plūsma vados ir tikai viena no tām.
Powered by Sviesta Ciba