Kad pašā vakarā beidzot tieku mājās, mani apartamenti izrādās okupēti. Tur tiek izrādīta Brāļuka čoma pirmdzimtā. Maza ķiparīte. Visi ucinās un ņemas, bet es vēlreiz savās sajūtās konstatēju, ka man nepatīk bērni. Pilnīgi un galīgi ne. Tukšs numurs, pozitīvu emociju vietā ir drīzāk panika.
Šī nav planēta izklaidei. Te mums iet vaļā pamatīga villošanās. Jo mazāk cilvēku tai tiek pakļauti, jo labāk. But then again - The Law of Free Will. Katrs izvēlas pats, kur inkarnēties. Tāpēc - vai man vajadzētu teikt "laipni lūgta"? Bet es aizmirsu vārdu.
Šī nav planēta izklaidei. Te mums iet vaļā pamatīga villošanās. Jo mazāk cilvēku tai tiek pakļauti, jo labāk. But then again - The Law of Free Will. Katrs izvēlas pats, kur inkarnēties. Tāpēc - vai man vajadzētu teikt "laipni lūgta"? Bet es aizmirsu vārdu.
Man šis viedoklis nav akmenī cirsts, bet tomēr ir. Ja tas der.
iedod, lūdzu, epast, vai arī atsūt kād ziņ uz elinakursite@inbox.lv, lai varu patincināt :))