Interesanti likās, ka diskusijas dalībnieki beigās atzīst, ka pat viņiem, šeit kopā sanākušiem, lai speciāli runātu par maskulinitātes jēdzienu un izpratni mūsdienu R sabiedrībā, nav tik viegli izteikties, jo jārunā tomēr par sevi. Bet baigi vērtīgā lieta.
Ārkārtīgi interesanta diskusija, pilnīgigalīgi piekrītu, tāpēc jau tās ačteles tā mirdz! Pārējos, izņemot Antropoloģijas Klāvu, gan nezinu, bet te nu ļoti labi parādās, cik vīriešiem ir grūti saprast, kas tad viņi patiesībā mūsdienu sabiedrībā ir.
Vispār mana teorija ir tāda, ka mēs palēnām virzamies no patriarhālas kārtības, kāda tā raksturīga mazāk attīstītām sabiedrībām (un kurā kā likums, vairāk izplatīta vardarbība un brutalitāte), uz matriarhālu kārtību. Hence, sievietes loma mainās un vīrieša loma tāpat. Par laimi, tas nozīmē arī to, ka nav vairs jāmēģina tēlot stiprie un varošie, ja tas reāli tā nav. To, starp citu, laikam tas pats Klāvs piemin - vidusskolā čaļiem sekmes varot būt sou-sou, un nekas, bet pēc tam vēlāk dzīvē no tevis sagaida nezin-ko.
Šādā aspektā antropoloģija ir dikti, dikti interesanta. Bļanna trāpīja desmitniekā. :)
Biju domājis vairāk tā - vispārīgās vadlīnijās. Kolīdz ir patriarhāls, tā principā uz spēku balstīts. Nu, kā jau veči risina problēmas - kuram stiprāka dūre, lielāka armija vai spēcīgāka ietekme politiskajās / reliģiskajās institūcijās, tas arī vinnē. Dabiskā atlase, ha.
Un nu tāda kārtība pārsvarā atvirzās otraja plānā, paldies dievam.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Interesanti likās, ka diskusijas dalībnieki beigās atzīst, ka pat viņiem, šeit kopā sanākušiem, lai speciāli runātu par maskulinitātes jēdzienu un izpratni mūsdienu R sabiedrībā, nav tik viegli izteikties, jo jārunā tomēr par sevi.
Bet baigi vērtīgā lieta.
Ja interesē, te http://politika.lv/article/tetis-ka-ned
Pārējos, izņemot Antropoloģijas Klāvu, gan nezinu, bet te nu ļoti labi parādās, cik vīriešiem ir grūti saprast, kas tad viņi patiesībā mūsdienu sabiedrībā ir.
Vispār mana teorija ir tāda, ka mēs palēnām virzamies no patriarhālas kārtības, kāda tā raksturīga mazāk attīstītām sabiedrībām (un kurā kā likums, vairāk izplatīta vardarbība un brutalitāte), uz matriarhālu kārtību. Hence, sievietes loma mainās un vīrieša loma tāpat.
Par laimi, tas nozīmē arī to, ka nav vairs jāmēģina tēlot stiprie un varošie, ja tas reāli tā nav.
To, starp citu, laikam tas pats Klāvs piemin - vidusskolā čaļiem sekmes varot būt sou-sou, un nekas, bet pēc tam vēlāk dzīvē no tevis sagaida nezin-ko.
Šādā aspektā antropoloģija ir dikti, dikti interesanta.
Bļanna trāpīja desmitniekā. :)
Biju domājis vairāk tā - vispārīgās vadlīnijās. Kolīdz ir patriarhāls, tā principā uz spēku balstīts. Nu, kā jau veči risina problēmas - kuram stiprāka dūre, lielāka armija vai spēcīgāka ietekme politiskajās / reliģiskajās institūcijās, tas arī vinnē. Dabiskā atlase, ha.
Un nu tāda kārtība pārsvarā atvirzās otraja plānā, paldies dievam.
O! Šī ir tā frāze, kas vislabāk raksturo to, kas man kaitina visā šajā tēmā.