Vakar aizgāju gulēt plkst. 20tos, pamodos šorīt 9:00, aizmigu un pamodos ap ~14:00. Kaut ko apēdu un aizmigu atkal. Pamodos ~17tos un nu jau atkal nāk miegs. Atšķirība no alkoholiķa ir tikai tā, ka nav nepieciešams dzert, lai gulētu. Ķermenis, sajūtot stresu, pats tevi izslēdz.
Tās ir bailes no savas dzīves. Nepiemērotība patstāvīgai dzīvei vispār. Nespēja pavilkt un pavilkties.
Man jāiet gulēt.
Un visam vēl klāt - Sanitārs pazudis. Izdzēsies no Oranžajiem. Un ir pēdējais laiks apciemot morphine.
Tās ir bailes no savas dzīves. Nepiemērotība patstāvīgai dzīvei vispār. Nespēja pavilkt un pavilkties.
Man jāiet gulēt.
bet patiesiibu sakot, dazhreiz ir veseliigi taa kaadu dienu norakstiit atputai un guleeshanai. Organisms labaak zin, ko tam vajag. Man taa meedza vecmaamina teikt. :)