Pilota memuāri.

Jēēēs, it can be done! :)

Jēēēs, it can be done! :)

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry


Secinājumi:

1. Jā, TO var izdarīt (57km vienā virzienā).
2. Pats svarīgākais ir spiediens riepās. Par mīkstu un spēki būs galā jau pusceļā.
4. Pilsētas vellis ar mīksto sēdekli un augsto stūri tomēr ir daudz piemērotāks šādiem braucieniem par MTB. Pat ar uzkabi.
3. Pareizi saģērbties nav iespējams. Braucot par karstu, stāvot par aukstu.
4. Ūdens pudelei jābūt līdzi [obligāti].
5. Reljefs. Ja tie ir augšā-lejā kalniņi, tad čau, Anniņ.
6. Asfalts padodas krietni vieglāk par grunts ceļu.
7. Ja līdzi ir visi vajadzīgie verķi, nekas negadīsies. Mērfijs.
8. Ceļā pavadītas ~3h, kas precīzi atbilst aprēķinātajam.
9. Autovadītāji, t.sk. fūru/baļķvedēju šoferi ir ļoti toleranti. Ne reizi nebija jāsatraucas, ka nopūtīs vai notrieks.
10.Playliste vienmēr ir par īsu. Drošību uz ceļa tas gan nekādi neveicina.
11.Labākā mūzika braucienam joprojām ir NFS III skaņu celiņš.
12.Braucieni tiešām fantastiski izvēdina galvu.
13.Ziemā ko tādu atkārtot varētu būt arī mazliet par traku.
14.Principā vajadzētu ņemt līdzi fotokameru. Ar telefonu nav bildēšana.
15.Pa ceļam var iekļaut tūrisma objektus, ja tie atrodas tuvu maršrutam. Šajā gadījumā - Kangaru dz. stacija bijušajā dzelzceļa līnijā Rīga-Ērgļi, 2011.g. novembrī.:



15.1. Stacija un tās apkārtne, protams, izskatās daudz savādāk, nekā to biju iztēlojies.

Piezīmes:

~60km laikam ir tuvu maksimālajai robežai, pie kuras velli vēl var izmantot kā transportu. Benzīna kultūrai es nepiederu un līdz pēdējam nepiederēšu, tāpēc vienīgais veids, kā risināt sasāpējušo transporta jautājumi ir elektrobaiks vai elektroauto. Which brings us right back to the free-energy stuff where it all started out.
Visā ceļa posmā netika manīts NEVIENS cits velosipēdists. Secinājums? SALĀĀĀGAS, just as I expected.

Tā, ka tā. Updeitošu pēc vajdzības, ja vēl kas iešausies prātā. Tajās 3 stundās pagūts pārdomāt gana daudz ko, vienlaikus nedomājot neko.
  • Pēc ~60km, kad līdz galamērķim bija vēl kādi 20km , es sapratu, ka galīgi nav spēka un zvanīju tētim, lai brauc pakaļ :D Tā ir bijis vismaz divas reizes, kad es pārvērtēju savus spēkus. Principā tas toreiz bija maksimums, ko no sevis varēju izspiest.
    Ak, bet kur tas laiks. 3,5gadus neesmu velli tā īsti lietojusi. Man patika riteņot tieši pa ceļu - ripot nost no kāda kalna un vēl griezt pedāļus, lai uzņemtu vēl lielāku ātrumu, tādu, ka stūri grūti noturēt (bet tas jaunības dullumā, tagad es diezvai tik ekstremāli uzvestos).
    Jā, tas laiks tiešām bija skaists, nogurums uzlādēja, domas sakārtojās pašas. Forši.
    • Nu, redzi, nu. Tātad empīriski pierādās, ka 60km ir tāds optimāls maksimums. ;) Tagad tikai atliek saņemties un ko tādu atkārtot, lai sev (un citiem) pierādītu, ka tas jaunības dullums nekur nav zudis.
Powered by Sviesta Ciba